Es peldu pa vientuļiem viļņiem, kas pārklāj mēmo upes gultni –
Mūžīgas kustības liecinieci.
Upe ir starpniece, kas pastāsta jūrai, kā ezeram iet vai kalnam,
Bet kā upei iet –
Es peldu pa straumi,
Jo straume ir dzīvība.
Es esmu laiva, kas mēģina pietauvoties tavai sirdij.
1 komentārs:
Ļoti skaists un tēlains dzejolis. Miers, mūžība, bezgalība.... Skaistas atziņas par upes likteni.
Ierakstīt komentāru