Grāmatas iegāde un izvēle ceļojumam
Haruki Murakami romānu "Hear the Wind Sing" iegādājos Prāgas grāmatnīcā Shakespeare and Company (kopā ar vēl dažām grāmatām).
Taču, atgriežoties no Polijas - Čehijas ceļojuma, vispirms ķēros Kafkas vēstulēm, bet pārējā lasāmviela (tostarp Murakami) iegūlās plauktā labāku laiku gaidās.
Labāki laiki pienāca pēc pusgada, kad krāmēju somu jau nākamajam ceļojumam un meklēju savos plauktos kādu svara ziņā vieglāku ceļabiedreni. Šim kritērijam vislabāk atbilda divas - Murakami grāmata un "A Single Man", ko biju pavisam nesen iegādājusies grāmatnīcas Jānis Roze internetveikalā.
Ņēmu abas, bet pirmo sāku lasīt Murakami. Jau lidmašīnā.
Rihards tikmēr austiņās klausījās grupas Made in Heights mūziku un izrādījās, ka grupai ir dziesma ar nosaukumu Murakami. Tā tapa kolāžas trešā bilde (skat. virs teksta) ar diviem Murakami.
Stāsts
Sākot lasīt grāmatu, saikni sajutu uzreiz. Gan valodas ziņā (vienkārša angļu valoda), gan tematiski grāmata lasījās ļoti viegli.
Tematiski romānu varētu nodēvēt par "Viņi dejoja vienu vasaru".
Stāsts koncentrējas uz vienu vasaru jauna cilvēku dzīvē. Galvenais varonis lielāko daļu laika pavada kādā bārā, satiekoties tur ar savu draugu un reizēm pļāpājot ar bārmeni. Viņa vasara ir bezrūpīga un skaista. Kādu dienu viņš iepazīstas ar meiteni, ar kuru pakāpeniski sadraudzējas. Grāmatā varonis pastāsta arī par savām iepriekšējām attiecībām un šo to par savu ģimeni.
Ļoti patīk tas, cik neuzspiests, dabisks ir stāstījums.
Vasarai ejot uz beigām, galvenais varonis aizbrauc uz lielpilsētu mācīties.
Man kā lasītājai rodas nostalģiskas sajūtas, it kā būtu beigusies manis pašas vasara. Tāds mazliet priecīgs un mazliet skumjš stāsts vienlaikus.
Vēl mazliet par autora rakstīšanas stilu
Grāmatai ir ievads, kurā pats autors ir pastāstījis gan par to, kā viņš sāka savas rakstīšanas gaitas, gan par pirmā romāna rakstīšanu, gan arī par to, kā viņš atklāja savu rakstīšanas stilu.
Gribot rakstīt pēc iespējas vienkāršāk, viņš sācis rakstīt angļu valodā, (jo viņa angļu valoda bijusi diezgan nabadzīga), un tad izveidojušos stāstu viņš tulkojis japāņu valodā. Tādējādi viņš ticis pie sava stila - vienkāršas valodas, īsiem teikumiem, nepārspīlētiem aprakstiem.
Manuprāt, viņam ir izdevies lieliski, jo viņa vienkāršo rakstīšanas stilu vienmēr esmu apbrīnojusi.
Daži citāti no grāmatas
"All things pass. None of us manage to hold on to anything. In that way, we live our lives."
"I guess your tastes come to resemble each other's when you've been living together a long time."
"If we own things, we're terrified we'll lose them; if we've got nothing we worry it'll be that way forever. We're all the same."
"I am like an old jalopy*. Fix one thing and another breaks down."
*vecs auto
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru