2018. gada 26. jūnijs

Par lasīšanu vasarā: ko es lasu šobrīd + tuvākie lasīšanas plāni

Vai vasarā lasu vairāk? Mazāk? Nav teikts. Ne viens, ne otrs, kaut gan, iespējams, tomēr drusku vairāk, jo vasarā mazāk skatos kino, un klusē arī teātra sezona. Uz šīm lietām mazliet ietaupās laiks, ko var veltīt grāmatām. Citādi – kultūras un izglītojošo pasākumu vasarā joprojām ir ļoti daudz – tik daudz, ka reizēm vienā vakarā var iekrist pat 3 mani interesējoši pasākumi. Reizēm tas nostrādā pretēji – neaizeju ne uz vienu.

Kopumā lasīšanai manā dzīvē (neatkarīgi no gadalaikiem) ir savi ritmi. Ir momenti, kad ļoti gribas lasīt – un to arī daru, un ir klusāki periodi, piemēram, kad gribas lasīt, bet nelasu, vai arī kad negribas lasīt un nelasu). Rokās mēdz nonākt grāmatas, kas ļoti aizrauj, un arī tādas, kas lasās ļoti lēni. Arī tas ietekmē lasīšanas procesus un virzību.

Vasarā man ļoti patīk lasīt ārpus mājām. Laukos esmu iemīļojusi lasīšanu šūpuļtīklā, pilsētā – parkos un kafejnīcās, kā arī cenšos (līdzās rakstīšanai) lasīt arī ceļā vai pie ezera/jūras – īsāk sakot – visur, kur ir iespēja.

Šobrīd lasu vairākas grāmatas – nesen iznākušo romānu "No debesīm nokrita trīs āboli" (lēnām tuvojos nobeigumam, jo diezgan daudz palasīju Līgo brīvdienās), kā arī vairākas dzejas grāmatas: Madaras Gruntmanes otro dzejas krājumu "Dzērājmeitiņa", Ingas Gailes dzejas grāmatu "Lieldienas" un Emīlijas Dikinsones izlasi "Āboliņš un bite", ko atdzejojis Kārlis Vērdiņš. Paralēlā (lasīšanas) dimensijā turpinu V. Vulfas "A Writer's Diary" un Sūzenas Sontāgas "Par fotogrāfiju", taču šīs grāmatas uzšķiru tikai reizēm – tad, kad ir izzinošs un uz lēnu lasīšanu vērsts noskaņojums. Vēl man ir iesāktas grāmatas "Te bija Brita Marija" un "Bez biksēm ienākt aizliegts", bet tās abas jau diezgan sen neesmu vērusi vaļā, kaut gan – plānoju atgriezties.

Runājot par tuvākajiem lasīšanas plāniem, - to man ir daudz, taču vistuvāk rokai ir noliktas: "Plūstošās smiltis", "Svina garša", "Homo novus", "Notes from a Small Island" un "Skolotāji", kā arī jau kādu brīdi gaidu 2 dzejas krājumus (angļu valodā), ko esmu pasūtījusi no Book Depository.

Un kā ir tev? Vai vasarā lasi vairāk/mazāk/kā parasti? Un kas ietekmē tavus lasīšanas paradumus/procesus/noskaņojumus?

Līgo brīvdienās laukos, zem ābeles, šūpuļtīklā lasīju grāmatu "No debesīm nokrita trīs āboli".

Nobeigumā – divi citāti no grāmatas "No debesīm nokrita trīs āboli":


"Vārdu nozīme nedrīkst mainīties atkarībā no tā, kurš tos izsaka. Citādi no tiem nav nekādas jēgas." (124. lpp)

"Saule lēca, kā negribēdama, kā paslēpes spēlēdama: te vienu sānu parāda, te – otru, te piesedzas ar mākonīti, te palūkojas pār padebeša maliņu. Kad saulei apnika aušoties, tā atspērās pret apvāršņa tālāko malu, izslējās visā augumā un pārpludināja debesjumu ugunīgiem stariem." (128. lpp)

2 komentāri:

Andris G teica...

Pēdējā laikā vairāk nekā parasti. Bet tas laikam vairāk tāpēc, ka grāmatu lasīšana ir šim brīdim visērtākais veids, kā atslēgties no realitātes. Jebkurā brīdī var pārtraukt, lai pievērstos kādam no mazajiem ģimenes locekļiem. Var paņemt līdzi, kad dodies ārā.
Citādi var paiet pat daži mēneši, kuros nelasu grāmatas. Vienkārši atrodu kaut ko citu darāmu. Gan jau tā arī pēc kāda laika notiks atkal.

Inga Pizāne teica...

Paldies par komentāru, Andri! Man arī mēdz būt nelasīšanas periodi, jo pāreju uz kaut ko citu vai vienkārši nekas tajā brīdī neuzrunā. Piekrītu par ērtumu – es arī grāmatu gandrīz vienmēr ņemu līdzi, lai arī kur dotos; un skatos pēc situācijas: ja ir iespēja, palasu. :)