"Viņa uztrieca mani kokā un koku nocirta." (L. Hjūzs)
Kāpēc melanholija? Varbūt tādēļ, ka pavasara beigas. Tā gribas reibt un jukt vēl jūtās un prātā no visa šī pavasara krāsu un smaržu disko, bet tad ieraugi cilvēkus maskās un kalst sākušos ceriņus, un uz trotuāra sabirušos kastaņziedus, un aizejošu tramvaju, un neizgludinātu drēbju kaudzi. Varbūt tāpēc.
Šais dienās, skatoties uz visu šo pavasara vējā plandošo ziedu kino... Šais dienās, domājot par bailēm no atkārtošanās... Šais dienās, atrodot pludmalē akmeni, kam ir mākoņa forma... Šais dienās, stāvot rindā pēc pastmarkām... Šais dienās, pērkot Brīvības ielā vienu peoniju un nezinot atbildi uz pārdevējas jautājumu "Tikai vienu?"... Šais dienās. Melanholija. 10 fotogrāfijās, kas uzņemtas Rīgā, Krāslavā, Saulkrastos.
"Katrā ziņā dzejas lasīšana ir satricinoša valodas ieniršanas pieredze. Tā ir arī ļoti ekonomiska domas paātrinājuma forma. Pavisam nelielā telpā labs dzejolis iesniedzas neaptveramos prāta apvāršņos un bieži vien beigu daļā sniedz lasītājam negaidītu atziņu vai atklāsmi." (J. Brodskis)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru