Tas, cik mazsvarīgi mums kādā brīdī var tapt reiz ļoti svarīgi cilvēki, - gan biedē, gan dziedē vienlaikus. Pusnakts sarunas atgādināja šo domu. Mums ir jāiet tālāk. Mums kaut kas ir jāaizmirst, lai atcerētos kaut ko citu. Kaut kas ir jāattālina, lai pietuvinātu kaut ko citu. Atmiņu karte nav bezgalīga. Veidojas jaunas mapes. Ar aktuālajām atmiņām, ar aktuālajiem cilvēkiem.
Mēs nevarētu iet tālāk, ja tas tā nebūtu.
Mums ir jāiet tālāk. Vēlams, lai šis ceļš sakrīt ar došanos sevis virzienā.
Pamodos no vakara diendusas, uzmetu sev krējumu uz zeķēm, izmazgāju grīdu, pārvilku zeķes, sāku atdzejot dzejoli ar nosaukumu "Apple", lasīju daudz dzejas, šķirstīju grāmatu "Gribi iemācīties fotografēt? Izlasi šo!", klausījos mūziku.
Mūzika klausījās mani, grāmatas mani lasīja, atdzeja mani atdzejoja.
Iesāku skici jaunam dzejolim.
 |
| 1. februāra saule. 2021. |
Jā, un domāju par tām mīlestībām, kas dzīvo tikai cilvēku sapņos. Tajos, kas acīm vaļā. Nomoda sapņos. Tik savādi, ka cilvēkam ir divas dzīves. Nomods un tā otra.
“Mēs esam tik tuvu kā sapnis un realitāte.”
(Reinis Runcis)
Joprojām. Pirmdienās es eju uz ziedu veikalu pēc puķēm. Ja nav baigais slinkums, ieeju arī pārtikas veikalā, lai nopirktu kaut ko paēst, un tad paplikšķinu sev pa plecu par šo mazo darbiņu. Joprojām. Fiksēju dažādas domas un idejas savā dienasgrāmatā. Citēju tajā draugus, grāmatas, arī pati savas domas, ja to var nosaukt par citēšanu. Pārraidīšana drīzāk.
Arvien vairāk saprotu, cik svarīgi ir rituāli un plāni. Rāmis dienai, rituāli, ko veic, arī brīvais laiks radošām izpausmēm, iziešana ārpus mājām (arī ja nav nepieciešams, tas ir nepieciešams VIENMĒR).
 |
| Foto: Jānis Straume |
Nobeigumā daži ieteikumi klausām/lasām-vielai:
- Murkšķa gads (Liene Linde);
- Tepat (Idus Abra);
- Cilvēks drīkst būt jocīgs (Rvīns Varde);
- Kad sieviete no rīta uzvelk drēbes (Ričards Brotigans);
- How to be lucky (Christian Busch).
 |
| Tviterdzejolis 1, februārī. 2021. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru