Jā, es tā mēdzu darīt - rakstīt uz puķēm. Nav jau tik traki. Vasarā uz kādas peonijas pumpura uzrakstīju "Uzziedi, lūdzu!" un šopavasar uz tulpes - "Paldies, ka ziedi!" Tas arī viss. Pagaidām.
Ziedi ir neatņemama manas dzīves sastāvdaļa. Es tos vēroju, fotografēju, komunicēju ar tiem un rakstu par tiem dzejas. Ziedi mani mēdz pārsteigt: šonedēļ nopirku ļoti gaišas tulpes, to dzeltenrozīgais krāsojums bija gandrīz nemanāms, tās bija gandrīz baltas, bet pēc trim dienām uzplauka gandrīz izteikti rozā. Kamēr šo rakstu, aiz loga snieg atvadas. No ziemas, no dienas.
Vēl man ļoti patīk sarunāties ar izrāvumiem no vecām grāmatām. To es pārsvarā daru vēstulēs. Zem galda man stāv kaudzīte ar vecām grāmatām un dažiem žurnāliem, ko plosu, lai noformētu vēstules un aploksnes. Izgriežu kādu teikumu un tad tam atbildu. Lūk:
"mosties tu guli tik nemierīgi droši vien atkal sapņoji ka esi cilvēks"
(Juris Kronbergs)
No dzejas esmu atkal atgriezusies pie Jura Kronberga. Viņam ir daudz dzejoļu par pavasari, neziņu un citiem gadalaikiem.
"neziņas mākoņi var būt arī gaiši"
(Juris Kronbergs)
Rudenī vairāk biju pievērsusies viņa grāmatai "Rudens mani raksta", bet tagad, pavasarī atgriezos pie krājuma "Ik diena", kas man ļoti tuvs un mīļš. Kā arī atkalpārlasu Džidi Madzjas grāmatu "Mana ciema dievi", ko atdzejojis Uldis Bērziņš. Šobrīd grāmatu Rozē var nopirkt par 2 eiro. Īpaši patīk pēdējais (garais) dzejolis par to, kāpēc Džidi raksta dzeju. Lūk, fragments:
"Es rakstu dzeju tāpēc, ka divas reizes esmu iekritis ūdenī, bet paglābos dzīvs.
Es rakstu dzeju tāpēc, ka galā es iemācījos peldēt."
(Džidi Madzja)
Brīvdienās pabaudīju arī Valentina Lukaševiča dzeju latgaliešu valodā. Viņam salīdzinoši nesen iznākusi grāmata (ar brīnišķīgu humora dzirksti) "Pādi navā svāti".
No kino esmu noskatījusies Vonga Karavaja "In The Mood for Love" (2000). Ja nav redzēta, iesaku. Tas ir krāsu jutekliskums (un bailes no savām jūtām) katrā kadrā. Ja es filmētu kino, gribētu to uzņemt līdzīgā stilā. Šādu vai arī melnbaltu, bet katrā ziņā būtu daudz lietus, logu, dūmu, durvju un roku. Filmai ir arī elpu aizgrābjošs SKAŅU CELIŅŠ. To gan zināju jau pirms filmas, bet tagad klausos ar jaunām sajūtām.
 |
| Daži kadri no filmas "In the Mood for Love". |
No prozas turpinu "Enpili", ko drīz jau drīz pabeigšu. Paralēli esmu iesākusi "Eju, aizeju, atskatos - dzejnieces Rūtas Skujiņas vēstules uz Latviju". Tās savā ziņā labi saslēdzas ar Lalitas Muižnieces (sveiciens!) grāmatu "Pēdas. Melita Rīgā", jo Lalita ir Rūtas meita. Lalitas darbos ļoti patika rotaļīgums, gaišums, iztēles elementi, par spīti skarbajām tēmām. Valoda ir dzidra un dzirdīga, un runājoša, pulsējoša. Ļoti sajutu un saslēdzos ar to. Kā nākamo plānoju lasīt Ingas Gailes "Rakstītāju", ko aizņēmos no Agneses Zarānes (sveiciens!), kuras stāstu grāmata "Laba meitene" arī daiļo manu rakstāmgaldu. Agneses stāstus esmu jau lasījusi, bet noteikti tos pārlasīšu tagad, kad tie iznākuši grāmatas formātā.
Kas vēl? Jā, rakstu dzejoļus (pirmie pavasara dzejoļpumpuri jau uzplaukuši), turpinu prozu, esmu saņēmusi KKF atbalstu trešās dzejoļu grāmatas sarakstīšanai, par ko liels prieks. Paralēli iesaistos arī dažādos radošos un labdarības projektos: Reiņa Runča atbalsta projektā un bērnu mentālajai veselībai veltītajā pasākumā "Runā ar mani", kam starts tiks dots nākamnedēļ. Notikumu ir daudz. Rakstīšu arī vēl vienu rakstu žurnālam "Annas Psiholoģija", kā arī gatavoju jaunu sadarbības piegājienu ar mākslinieci Lauru Kaktiņu.
 |
| Sniega rokraksti pēdējās ziemas dienās. |
Frizētavā vēl neesmu bijusi, toties feisbuka laivā šodien noklausījos Andas Rožukalnes lekciju par kritisko domāšanu, kas bija ļoti laba. Vēl šonedēļ nonācu pie domas, ka katra grāmata jālasa tā, it kā tā būtu vienīgā pasaulē. Nedomājot par iepriekšējo vai nākamo, kas tiks lasīta. Protams, ar nosacījumu, ka tā patīk. Ir jāmācās nesteigties. Ir jāmācās turēt un novērtēt savu uzmanību, nefragmentēt to.
"Šis pavasaris manā būdiņā.
Pilnīgi nekā. Pilnīgi viss."
(japāņu haika, ko māsa atrada grāmatā "Vienkāršības māksla")
Lai mums izdodas! Un dodamies tālāk, par spīti visam!
+ Nobeigumā, kā allaž, - daži ieteikumi:
- Fantastisks foto stāsts "Bezmērķīgās pastaigas pa sociālistisko Budapeštu";
- Burvīgs raksts par metaforām "You’re not a computer, you’re a tiny stone in a beautiful mosaic";
- Ditas Rietumas raksts "Zelta globusi dažādās platformās";
- Gusta bloga ieraksts "Uz manas palodzes krīt mirušas bizbizmārītes" un viņa seriāls jauniešiem "Bruģis manās kurpēs";
- Teātris.zip: izrāde «Veidenbaums un Veidenbaums. Divi brāļi»
- Mani divi stāsti, kas publicēti žurnālā Jaunā Gaita;
- Zemfiras jaunais albums Бордерлайн.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru