Tā gadās. Stāvu uz balkona un ķeru kadros putnus, pēc tam - palielinu ekspozīciju, lai debesis ir baltas un putnu spārnos ielīst zelts.
Vai tā ir, kā Hamsuns raksta grāmatā “Pāns”? Ka “mēs tikai paši sevī rodam avotu gan skumjām, gan priekiem”?
Domāju, ka jā.
Bet - lai rastu, vajag radīt.
Uzmanību - dzīve!
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru