ir laiks tev piezvanīt (zvans draugam)

 Nevar sazvanīt ne pagātni, ne nākotni. Tomēr vienmēr ir iespēja sazvanīt kādu ideju, īpaši ja ir jauns (retro!) telefons, kā tas ir manā gadījumā. 

Mans pirmais pašportrets ar jauniegūto telefonu. 2021.

Ievads

Ja godīgi, līdz galam pat neatceros, kā tieši man šī ideja ienāca prātā, bet mirklī, kad Vācijas preču veikalā iegāju pēc filmiņkameras un ieraudzīju tur retro telefonu, ideja pie manis atnāca atkārtoti vai izpeldēja no zemapziņas, tā teikt. Un, tā kā tuvojās vārda diena un citi svētki, māsa pieteicās man to retro telefonu uzdāvināt. Sākumā aizgājām uz to pašu Vācijas preču veikalu Tallinas ielā apskatīt manis noskatīto telefonu, bet tas maksāja 30 eiro un bija diezgan smags... Paralēli viņa feisbukpārdošanās bija atradusi sarkanu, Polijā ražotu telefonu par piečuku. Teicu, ka noteikti jāņem sarkanais. Pirmkārt, tāpēc ka sarkans (ļoti labs akcents fotogrāfijās!), otrkārt, cenas dēļ. Galu galā, man vajadzēja tikai rotaļlietu fotoprojektam, ko īstenoju pati savam priekam.

Telefona pirmais ceļojums. Carnikava, Ziemassvētki. 2021.

Ideja

Fotoprojekta ideja ir caur fotogrāfiju un telefonu kā tēlu un starpnieku “sazvanīties” ar cilvēkiem, kas ir radoši, man ir interesanti un kuri ir gatavi iesaistīties avantūrā. Paklausīties, kas šiem cilvēkiem sakāms, kad #dzīvezvana. Citiem vārdiem - vienkārši satikt tuvus, svarīgus, radošus cilvēkus (vai garāmgājējus) uz vienu zvanu, tas ir, fotogrāfiju. Vai divām, trim. Laikmetā, kad laiks ir ātrs vai “tā nav” un kad klātbūtne ir reta, vajag satikties, radīt, priecāties! Tieši tik vienkārši. Paralēli cilvēku bildēm ir plāns radīt pašportretu sēriju ar telefonu (skat. attēlu zemāk), kā arī laiku pa laikam telefonu paņemt līdzi kādā ceļojumā (kā, piemēram, uz jūru augšējā attēlā).  

Pašportrets vārda dienā. 2021.

Nosaukums

Ilgi skicēju un rakstīju, un svītroju dienasgrāmatā idejas un asociācijas par telefona tēmu. Gan par pacelšanu, nolikšanu, gan bezatbildes zvaniem, gan telefongrāmatām, gan telefonnumura sajaukšanu, gan kluso telefonu un ko tik ne. Beigās nolēmu palikt pie "ir laiks tev piezvanīt" (gan tādā ziņā, ka man ir laiks, gan tādā, ka ir pienācis laiks). 

Process un sākums

Fotografēt cilvēkus esmu jau sākusi. Ir tapušas vairākas fotogrāfijas, kā arī daži pašportreti. Katram cilvēkam, ko bildēju/šu, - (un tie ir/būs gan jauši, gan nejauši izvēlēti personāži, personības, draugi utt.), - jautāšu, lai pastāsta kādu asociāciju, stāstiņu vai filozofisku domu, kas saistās ar telefonu un zvanīšanu. Tāpat katram "modelim" gribu kopīgi izvēlēties kādu viņam raksturīgu vietu vai noskaņu, vēlams paša zvanītāja izvēlētu. Vēlos, lai fotogrāfijas ir iespējami dažādas - gan atmosfērā, gan vietas izvēlē, gan rotaļā ar telefonu/klausuli. 

Māsu Ainu nofotografēju no sava loga. Kā simbolisku kadru un prieku par godu tam, ka bieži tiekamies pie manis, svinam dzīvi, sarunas, filmas.

Filipu fotografēju kafejnīcā TIGER, kurā viņš strādā.

Jāni Straumi fotografēju mežā, kas ir viņa klusuma vieta, kurai bieži gribas "piezvanīt".

Danu fotografēju kafejnīcā, kurā iepazināmies koprakstīšanas laikā.

Aktrisi Antu Aizupi nofotografēju Tallinas ielas kvartālā pie mākoņa.

Turpinājums sekos. 

P.S. Un iedvesmas brīžos noteikti papētīšu (jau esmu to sākusi darīt) telefonu kā tēlu kino, dzejoļos, stāstos utt.. Ja kādam ir kas iesakāms, rakstiet, stāstiet uz: ingapizane@gmail.com 

Arī man paši ir bijuši daži dzejoļi par zvaniem un telefoniem, tos kādā brīdī apkopošu, un varbūt būs iedvesma uzrakstīt arī ko jaunu.

P.P.S. Tāpat no Vācijas pie manis ir ceļā zeķes ar telefoniem (paldies Dārtai par ideju un linku). Domāju - kādu brīdi būšu telefonapmāta. :) Esmu nonākusi pie atziņas (domāju, ka ne tikai es), ka agrāk telefoni bija daudz fotogēniskāki. Tik tēlaini, tik forši... Nevar salīdzināt ar mūsdienu viedajiem.

Svarīgi vai mazāk svarīgi telefonzvani dažādās filmās. Hičkoks, Almodovars u.c.

Visaktīvāk gan šo projektu, gan visu citu publicēju instagramā ŠEIT. Laipni lūgti! Uz sazvanīšanos! 

Pie klausules Inga.