9. janvāra vakarā atdzejoju kādu skaistu dzejoli, ko sastapu portālā poetryfoundation.org un kura autors ir Karīms Tajārs. Oriģināls lasāms TE.
Sapņu dienasgrāmata (Karīms Tajārs)
Ja tu peldi,
tad tu esi zaudējis kaut ko svarīgu.
Ja tu lido,
tad tava sirds ir bijusi salauzta.
Ja tu sēdi pie galda un tavā priekšā ir kāršu kava,
tad tev ir bail novecot.
Ja tu izģērbies viena vienīga starmeša gaismā,
tad tu tūdaļ paveiksi noziegumu.
Ja tu dziedi, turot rokās spāņu ģitāru,
tad kāds, ko tu pazīsti, ir aizgājis mūžībā.
Ja tu gatavojies lēcienam no balkona,
tad tu sēro par zaudēto bērnību.
Ja tu piekļauj lūpas mākoņa krūtīm,
tad tu esi aizmirsis noskaitīt savas lūgšanas.
Ja tu skrien uz trim sarkanajām gaismām pēc kārtas,
tad ir mācība, ko tu vēl neesi apguvis.
Ja tu smel ūdeni no vecas akas,
tad tavs tēvs gatavojas tev pieteikt tālsarunu.
Ja tu dzirdi mūziku no citas mājas tavā ielā,
tad tava māsa tūdaļ atgriezīsies no mirušajiem.
Ja tu saliec kopā plaukstas, sākoties lietusgāzei,
tad esi pāris dienu attālumā no iemīlēšanās.
Ja atskārsti, ka nespēj skriet, kad to vēlies,
tad ir grāmata, kas tev jāpārlasa.
Ja tu pamosties zemeņu pļavā,
tad tevi sagaida garš ceļojums.
Ja tu ēd zemenes,
tad tu tajā nedosies viens.
Atdz. Inga Pizāne
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru