25 augusts, 2015

Fransuā Lelors (François Lelord) - Hektors sāk jaunu dzīvi (Hector veut changer de vie)

Kurpnieks bez kurpēm? Jā, tieši šādā situācijā nonāk romāna galvenais varonis Hektors, kurš tiesa gan ir nevis kurpnieks, bet psihiatrs.

Psihiatrs, kurš lēnām sāk garlaikoties un nogurt no saviem klientiem, kuri visi kā viens vēlas "sākt jaunu dzīvi". Turklāt no malas šķiet, ka tās ir tikai kaprīzes un ka īstenībā viņiem viss jau ir - taču - kā ierasts - līdz brīdim, kad viņam pašam sāk likties, ka viņa dzīve ir iestrēgusi... Vecums jau arī liek par sevi manīt. Samierināties, ka nekas vairs dzīvē nemainīsies vai tomēr mēģināt kaut ko mainīt? Bet ko? Darbu? Sievu? Lielos vilcienos darbā viss apmierina, un arī sievu viņš mīl.

Lai tiktu ar sevi skaidrībā, Hektors sarunā tikties ar savu veco draugu un psihiatrijas kolēģi Fransuā, kurš tad arī mēģina noteikt "diagnozi" un patiesībā izstrādā ar viņu arī baigo joku, ja to var tā nosaukt. Katrā ziņā - tas patiešām ienes izmaiņas un krietnas pārdomas Hektora dzīvē.

Lasīju grāmatu ceļā uz Krāslavu un arī laukos - šūpuļtīklā

Grāmata ir viegla, izklaidējoša, raiti lasāma, apburoša vai kā parasti asociē ar francūžiem - šarmanta. Ideāli piemērota svētdienas atpūtai šūpuļtīklā vai ceļam uz jebkurieni (ceļš paskries nemanot!).

Grāmata raisa pārdomas par to, kā cilvēks tiek galā ar vecuma tuvošanos, ar to, ka viss "it kā" sasniegts un viss "it kā" kārtībā, bet dzīvot vēl gribas, gribas jaunas vēsmas, gribas kaut kādā ziņā lauzt rutīnu un kaut ko mainīt, bet tajā pašā laikā negribas pārmaiņas tikai pārmaiņu pēc.

Tāpat var padomāt par tādām tēmām kā karjera un krāpšana. Cik augstu cilvēkam jākāpj karjerā, lai justos apmierināts ar sasniegto? Un vai tas vispār ir iespējams?
Kurā brīdī cilvēks ir gatavs otru piekrāpt un kurā mirklī - apstāties?

Un galu galā - kāpēc "sākt jaunu dzīvi" ir tik sasodīti sarežģīti?

Šī nav pirmā Lelora grāmata par Hektoru - iepriekš autors ir rakstījis par to, kā Hektors meklē laimi, mīlestības noslēpumus u.c., turklāt vienai no grāmatām ir bijusi arī ekranizācija ar nosaukumu "Hector and the Search for Happiness". Pati gan filmu neesmu redzējusi, taču, iespējams, izmēģināšu laimi. :) Lūk, kacinātājs.

Vispirms - grāmatas. Nu bet filmas, filmas pēc tam. :)

Nav komentāru: