Dažreiz ir tā, ka es lasu grāmatu ilgāk nekā parasti, jo velku garumā p r i e k u. Citreiz - cīnos ar garlaicību. Vēl citas reizes - lasu ilgi, bet beigu beigās grāmatu tā arī nepabeidzu.
Šoreiz es vienkārši lasīju lēni, jo katrai lasāmreizei man pietika ar mazumiņu. Katrā krikumā atradu ko tādu, kas tajā brīdī lika apstāties un par to padomāt, pirms lasu tālāk un pievēršos jaunām domām.
Šī noteikti drīzāk ir iedvesmas un motivācijas grāmata nekā praktisku treniņu grāmata (salīdzinot, piemēram, ar N. Goldbergas grāmatu "Rakstīt par būtisko", kuru lasot, sāku ņemt vērā konkrētus padomus un veikt jaunus rakstīšanas treniņus, ko ar nelielām pauzēm daru joprojām.
Tomēr arī iedvesmas un uzmundrinājuma grāmatas (kā šī) ir laiku pa laikam jāuzņem (gluži kā tādi vitamīni), saņemot apliecinājumu, ka ikvienam rakstošajam jācīnās gan ar slinkumu/disciplīnas problēmām un kļūdām, gan bieži arī ar motivācijas un iedvesmas trūkumu.
If inspiration is allowed to unexpectedly enter you, it is also allowed to unexpectedly exit you. (48. lpp)
Inspiration will always be drawn to motion. (254. lpp)
Par motion jeb kustību noteikti piekrītu, jo man personīgi rindas vai idejas bieži vien "piesakās" vienatnīgu pastaigu laikā (tas ir, kustinot kājas) vai arī, rakstot ar roku pilnīgi visu, kas ienāk prātā (tas ir, kustinot pildspalvu).
Savā ziņā tā ir arī mierinājuma grāmata - TU NEESI TĀDS VIENS. :) Taču tajā pašā laikā tā nekādā ziņā nav ne sūdzēšanās, ne grūtību grāmata. Tieši otrādi - lai izdarītu, ir jādara, uzrakstītais ir jātver viegli, nedomājot, ko par tevis radīto domās kāds cits un ka izdarīts būs vienmēr labāks par perfektu vai labu.
Done is better than good. (176. lpp)
You are free because everyone is too busy fussing over themselves to worry all that much about you. (175. lpp)
Your ego is a wonderful servant but it's a terrible master because the only thing your ego ever wants is reward, reward and more reward. (249. lpp)
Grāmatā ir diezgan daudz autores personīgo stāstu par to, kā viņai ir gājis - kā ir pazaudēts stāsta vai romāna pavediens, kā ir saņemti publicēšanas atteikumi, kā ir radušās vai zudušas idejas, kā ir uzņemti viņas darbi utt. Tāpēc nevarētu teikt, ka ieteikumi ir sausi vai vispārīgi. Zem katra slēpjas kāds stāsts vai situācija.
Bet viens no grāmatas būtiskākajiem secinājumiem, manuprāt, ir tas, ka, pat darot visu iespējamo, nav iespējams paredzēt, kā garadarbam (grāmatai, stāstam, dzejolim) klāsies pasaulē - kā tas tiks uzņemts, vai tas būs veiksmīgs vai nē. Jo tas ir un paliek LIELĀS MAĢIJAS noslēpums.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru