12 oktobris, 2016

Performance "Vīns un dzeja 6000 sekundes" Zunda dārzā

Ievads. Uzdevums


Septembrī (vēl pirms Dzejas dienām) mani uzrunāja pasākumu aģentūras Skudras metropole veidotāja un LNT Brokastu vadītāja Gundega Skudriņa, kā arī viņas kolēģe Nora Ūpe ar piedāvājumu iesaistīties performances "Vīns un dzeja" veidošanā. Neko daudz nenojaušot par gala rezultātu (vien to, ka BŪS ĻOTI, ĻOTI SKAISTI), nevilcinoties teicu JĀ un ķēros klāt darbam - galu galā no manis bija nepieciešams tieši tas, kas man sirdij ir vistuvākais - dzeja. 

Process


Dabūjot rokā pasākuma scenāriju, kas lielākoties sastāvēja no dažādu vīna baudīšanas rituālu aprakstiem, kā arī norādēm, kas notiek telpā (gaisma, tumsa, aktieru intonācijas, lasījumu veids, klavierspēle, publikas iesaiste utt.), mans uzdevums bija piešķirt scenārijam tekstuālo daļu - dzeju, dzejoļus - gan savus, gan pēc saviem ieskatiem arī citu autoru dzejoļus - saistot un sapludinot tos ar performancē notiekošo. 

Jutos brīva ļauties gadsimtu pludināšanai, dzejas krājuma "Tu neesi sniegs" dzejoļus sakompilējot kopā ar franču 20. gs. dzejniekiem, kā arī ar tādiem latviešu autoriem kā Klāvs Elsbergs, Vizma Belševica, Ojārs Vācietis u.c.

Tiekoties ar aktieriem, kas lasīs dzejoļus, tekstu izvēlē veicām pavisam minimālas korekcijas, šur tur pamainot secību un nomainot vienu dzejoli.

Izdarot savu darbiņu, ar lielu nepacietību gaidīju pašu performanci, mazliet attālinoties no tālākā sagatavošanās (un mēģinājumu) procesa.

Lai arī (uz papīra) man bija zināma performances gaita, tomēr par daudzām detaļām nebiju informēta un joprojām jutu milzīgu intrigu par to, kā viss izskatīsies un notiks dzīvajā.

Rezultāts. Performance


Ierodoties pasākuma dalībniekiem tika atņemti telefoni (katrs tika ielikts kastītē, kur pēc tam kopā ar telefonu gaidīja pārsteigums - visu performances organizatoru un veidotāju foto ar pateicību par kopābūšanu), kā arī, gaidot performanci, kas notika Zunda dārzu telpā, pie ieejas varēja pasildīties pie īsta ugunskura - tas bija lielisks (un, mmm, cik silts) ievads poētiskajai pasākuma noskaņai.

Ienākot tumšā, tumšā telpā, kuras grīda bija noklāta ar no grāmatām izplēstām lapām, sāka ne tikai skanēt dzeja, bet arī pa vienai tika iedegtas svecītes... Arī apmeklētāji tika aicināti kļūt gaismas radītājiem. Tika iedalīti sērkociņi un pamazām (kopā) iedegtas daudzās sveces, kas piepildīja telpu ar siltumu, gaismu, kopības sajūtu.

Dzejoļus lasīja aktieri Jana Herbsta un Kārlis Reijers - gan pa vienam, gan duetā, dialogā, kanonā - ļoti dažādi. Intonācijas, noskaņas katram dzejolim bija ļoti atšķirīgas, kas pacēla dzejas performanci ārkārtīgi augstā līmenī, rodoties stāstiem, saspēlēm, drāmām un klusuma brīžiem. Katrā dzejolī varēja ieklausīties gan kā atsevišķā stāstā, gan kā daļā no visas performances kopējā stāsta, kas bija par mīlestību, par laika ritējumu, par tumsu, par gaismu, par rudeni.

Nelielajās dzejoļpauzēs notika vairāki (balt-&sarkan-)vīna baudīšanas rituāli (tostarp ugunīgais, kā arī viens no interesantākajiem bija simboliska vīna dzeršana no cilvēka dzīslām), kā arī skanēja ļoti skaista un noskaņu-papildinoša klaviermūzika.



Emocijas


Jutos (un joprojām jūtos) saviļņota un apreibusi no iespējas BŪT daļai no šī emocionālā, ārpasaulīgā, gaismas (un bezgala skaistu ideju) bagātā sajūtu piedzīvojuma.

Man kā dzejas rakstītājai un mīļotājai tas bija milzīgs piedzīvojums redzēt/dzirdēt savu un citu sev mīļu dzeju tik izjustu, tik apreibinošu, tik kaislīgi izpildītu.

Tā ir GAISMA, ko atcerēties, kurā ieritināties un kura sildīs VĒL ILGI!













Bilžu autors: Jānis Vīksna

Nav komentāru: