Franz Kafka. Letters to Milena

Ievads. Prāga

Pagājušā gada novembrī biju Prāgā, kur, apmeklējot Kafkas muzeju, nonācu līdz domai, ka "suvenīrs", kas man pašai sev jāatved no Prāgas, ir kāda Kafkas grāmata. 

Ielu māksla Prāgā (Kafka čehu valodā nozīmē vārna)

Nekad iepriekš neko no Kafkas nebiju lasījusi, tāpēc izvēles horizonts bija visai plašs, taču, ienākot "Shakespeares and Sons" veikaliņā, kas atradās turpat netālu no muzeja, pirmais, kas iekrita acīs, bija Kafkas vēstules Milenai. 

Mans "suvenīrs" no Prāgas - grāmata "Franz Kafka. Letters to Milena"

Žanrs

Vēstuļu žanrs ir ļoti intīms, neparasts un skaists, manuprāt. Lai gan vēstule tiek adresēta kādam cilvēkam, tomēr bieži vien ir sajūta, ka patiesībā tas ir monologs pašam ar sevi, izvēloties tēmas, kas rakstītājam ir svarīgas un aktuālas rakstīšanas brīdī (ikdienas darbi, laikapstākļi, emocijas, veselības stāvoklis, (kas Kafkas gadījumā tika pieminēts ļoti bieži, jo viņš daudz slimoja) lasītās grāmatas, avīzes, apmeklētās vietas, satiktie cilvēki u.tml. Un, protams, caur to visu paralēli tiek uzrunāts arī vēstules adresāts, kuram gribas pastāstīt svarīgāko, atbildēt uz viņa sacīto, pajautāt, kas jauns viņa dzīvē un varbūt - sarunāt tikšanos.

Attiecības

Franca Kafkas un Milenas attiecības bija ļoti sarežģītas un svārstīgas. Viņi iepazinās, kad Milena sāka tulkot Kafkas darbus, pēc tam viņi sarakstījās caur vēstulēm, jo Francs dzīvoja Prāgā, bet Milena - Vīnē, turklāt bija precēta. Vēstulēs viņi nepārtraukti mēģināja sarunāt tikšanos, taču, cik sapratu, dzīves laikā viņi satikās tikai dažas reizes. 

Bilde no maniem vēstuļu rakstīšanas vakariem

Viņu jūtas noteikti varētu nosaukt par iemīlēšanos, taču lielākoties tās bija balstītas uz ilūzijām vienam par otru. Sarakste abiem kļuva par sava veida atkarību, viņi rakstīja/sūtīja vēstules katru dienu, degot nepacietībā saņemt atbildi. Taču - kā jau rakstīts vārds - tas bieži atnesa ne tikai prieku un aizgrābtību, bet arī pārpratumus, ko rakstiski atrisināt ir daudz sarežģītāk, nekā sarunājoties aci pret aci.

Laika prognoze, rakstot vēstules

Nobeigums

Vēstuļu rakstīšana abiem aizņēma tik daudz laika un enerģijas, ka sāka traucēt darbam, miegam, visam, tāpēc pēdējās vēstulēs Kafka pats piedāvāja Milenai sākumā rakstīt retāk, tad pārtraukt saraksti pavisam, jo nespēja vairs izturēt spriedzi, kas pārņēma viņa ikdienu.

Atkāpe

Savās vēstulēs Kafka ļoti daudz filozofēja par vēstuļu rakstīšanu, ilgām, bailēm. Mani ļoti uzrunāja viņa izteiktās domas. 

Lūk, daži no maniem mīļākajiem grāmatas citātiem:

"There's no law to prevent me from writing to you once again." 

"It's actually impossible for a letter to have arrived, but try and explain that to the heart."

"Recently I dreamed about you again, it was a long dream, but I remember hardly anything of it. I was in Vienna, of which I remember nothing, but then I came to Prague and had forgotten your address, not only the street but the town too, everything."

"I couldn't write in the office because I intended to work and I couldn't work because I was thinking of us."

"Either the world is so tiny or we are so enormous, in any case we fill it completely."

"It's rather gloomy in Prague, no letter has arrived, the heart is a little heavy."

"All day long I was preoccupied with your letters, in torment, in love, in worry, and in quite an indefinite fear of something indefinite."

Kādas durvis Prāgā (11/2016)