11 jūlijs, 2017

20 fotogrāfijas, kas visprecīzāk raksturo manu ceļojumu uz Francijas dienvidiem

Līdzīgi kā ar iepriekšējo ceļojumu (uz Poliju un Čehiju) - arī par Francijas dienvidiem pastāstīšu fotogrāfijās, pievienojot tām nelielus komentārus. 

Esmu atlasījusi ~ 20 fotogrāfijas, kas, manuprāt, visprecīzāk raksturo manu maija beigās piedzīvoto ceļojumu uz Nicu.

Tie būs gan dabas skati, gan arī muzeji, grāmatnīcas, māksla, filozofija, vīna baudīšana, cilvēku vērošana u.tml., jo pēc būtības ceļojumā mani interesē tieši tas pats, kas ikdienā, tomēr jaunā, nepieredzētā vide to visu padara dubultpievilcīgu.

1. Skats pa logu!



Arī šajā ceļojumā dzīvojām airbnb īrētā dzīvoklī, taču šoreiz tas pārspēja visas gaidas. Gaidīju ļoti labu, bet īstenībā izrādījās vēl daudz skaistāks. Visvairāk priecēja debešķīgie/kalnainie/vasarīgie skati no abiem balkoniem. Uz viena no tiem bija arī galds ar krēsliem, kur varēja brokastot, vakariņot, lasīt un rakstīt.

Ļoti patīkami pārsteidza dzīvokļa saimniece, kura ne tikai palīdzēja ar ieteikumiem par labāko pludmali, tirgu, parkiem, dārziem utt., bet arī sagatavoja pašceptu keksu, pašvārītu ievārījumu un atstāja pudeli vīna. Īsāk sakot - izdarīja visu, lai gribētos tur atgriezties.

2. Pieraksti!





Dodoties ceļojumā, somā vienmēr ielieku blociņu ceļojuma pierakstiem. Dažkārt tie ir apmeklēto vietu apraksti, citreiz - sajūtas un pieredze, ko gūstu ceļojot. Atkarīgs no noskaņojuma un ceļojuma veida. Šoreiz vairāk aprakstīju savus noskaņojumus un apbrīnu par skaisto Francijas dabu un sauli, kas lutināja ik dienu.


Savas piezīmes papildināju ar ziediņiem, lapiņām, izveidojot savu īpašo Francijas dienvidu herbāriju.

3. Rotšildas villa un dārzi (The Villa et Jardins Ephrussi de Rothschild)




Rotšildas dārzos var pavadīt veselu dienu. Iziet cauri Japāņu dārzam, tad doties uz Franču dārzu, Provansas dārzu, Rožu dārzu, Eksotisko dārzu, Spāņu dārzu un citiem. Tā patiešām ir kā atsevišķa dārzu pasaule/paradīze, kurā var maldīties līdz nogurumam vai izsalkumam, kuru remdēt var lieliskajā villas restorānā, kas piedāvā brīnišķīgu salātu izlasi ar ziedu nosaukumiem. Skaistākais, ka salātus noformē nosauktā zieda izskatā. Es pasūtīju magnoliju.

P.S. Izskatījās šādi:














4. Hear the Wind Sing (Haruki Murakami pirmais romāns)



Protams, arī bez grāmatas ceļā nedodos. Šoreiz līdzi paņēmu plāno un viegliņo Murakami grāmatu, ko biju iegādājusies iepriekšējā ceļojumā (Prāgā). Sāku lasīt jau lidmašīnā un no pirmajām rindām jutu, ka saikne ar grāmatu IR! Vairāk par grāmatu pastāstīju ŠEIT.


5. Cilvēki




Cilvēkus bildēju reti, taču Francijas sulīgās krāsas - gan dabā, gan, piemēram, vilciena stacijā mani vilināja uzņemt dažus kadrus. Šīs divas no uzņemtajām cilvēk-bildēm man pašai patīk visvairāk.

6. Antibes




Antibes jeb latviski Antiba ir ostas kūrortpilsētiņa, kas atrodas starp Nicu un Kannām. Esot Nicā, turp grēks neaizbraukt, jo brauciens ar vilcienu aizņem vien kādas 20 minūtes. Antibā var aiziet uz Pikaso muzeju, Provansas tirgu, pastaigāt gar ostu, papeldēties un izbaudīt elpu aizraujošos skatus, kas skauj pilsētiņu.

7. Monako/Montekarlo 



Monako ir pundurvalstiņa 30 minūšu braucienā no Nicas, kas, manuprāt, noteikti jāiekļauj apskatāmo vietu sarakstā, dodoties uz Francijas dienvidiem. Ar vienu ceļojumu var pabūt 2 valstīs. Mēs trāpījām uz lieliem tūristu pūļiem, jo todien valstiņā notika F1 sacīkstes, kuras, pakāpjoties augstākajos pilsētas punktos, starp citu, var arī pavērot, ja ir tāda vēlēšanās, jo faktiskās biļešu cenas, protams, ir kalnu augstumos.

Visvairāk mani apbūra Monako Rožu dārzs. Komplektā ar kalnainajām ainavām tas izskatījās tik fantastiski, ka burtiski negribēju no turienes doties prom.

Monako rožu dārzs


Monako tiku arī pie savām šīs sezonas mīļākās portretbildes.

8. Grāmatnīcas un pastkaršu medības 


Konceptgrāmatnīca "La Briqueterie" Nicas vecpilsētā


Kas gan būtu grāmatmīļa ceļojums, ja neizdotos uzskriet kādai foršai grāmatnīcai? Šoreiz patiešām neko nemeklēju internetā, cerot, ka pastaigu laikā kāda grāmatnīca mani atradīs pati. Tā arī notika. Vienai grāmatnīcai uzskrēju Antibā - tā bija senatnīgāka un mazliet atgādināja Shakespeare's and Company stilu, bet Nicas vecpilsētā pirmspēdējā dienā ceļā gadījās moderna un stilīga konceptgrāmatnīca "La Briqueterie", kur iegādājos sev piezīmju blociņu, pastkartes un kokvilnas segu zvilnēšanai pludmalē. Jā, bez grāmatām tur vēl bija daži riktīgi forši un nesuvenīriski suvenīri.


9. Peldes Vidusjūrā + Nicas akmeņainā pludmale




Nicas akmeņainā pludmale nav diez ko ērta zvilnēšanai, taču jūra gan ir bezgala patīkama un jauka. To arī izmantojām. Peldētāju bija daudz mazāk nekā zvilnētāju (bildē var manīt) - šķiet, ka francūžiem peldēties vēl šķita par agru. Man gan tā nelikās, jo pavasara beigas, kurās katru dienu ir +26, man ir kā vasaras pilnbrieds.

Citas reizes izvēlējāmies saimnieces ieteikto pludmali ciematiņā ar nosaukumu Villefranche-sur-Mer, kur akmentiņi bija daudz smalkāki, tāpēc pārvietošanās pa pludmali (un arī sauļošanās) bija daudz mīkstāka un patīkamāka.


10. Mākslas muzeji



Ļoti patika, ka Nicas muzeji savā starpā sadarbojas un, nopērkot biļeti uz vienu no muzejiem, ar to pašu biļeti var tikt arī daudzos citos.

Šoreiz sanāca izvēlēties no mājām netālo Henri Matisse jeb latviski Anrī Matisa muzeju, kā arī ar to pašu biļeti ieiet Modernās Mākslas muzejā. Izņemot modernās mākslas darbus, vienmēr ir interesanti paskatīties arī uz pašu muzeju, tā iekārtojumu un arhitektūru.

Nicas Modernās Mākslas muzeja ēka, no kuras jumta var pavērot pilsētu
Lielos vilcienos tas arī viss.

Vienīgais, ko gribas piebilst, ir tas, cik tur ir garšīgi augļi. Melones, persiki, mango, aprikozes. Iesaku, tur esot, baudīt augļus līdz neprātam, jo to sulīgumu un saules pielieto saldumu nekādīgi nevar salīdzināt ar Latvijā nopērkamajiem augļiem.

Latvijā tikmēr jābauda mūsu pašu gardumi - zemenes, mellenes, jāņogas un visu citu, kas izaudzēts pašu dārzos.

Priekā!

Viens malciņš franču vīna un kalnaino skatu

Nicas tirgus

Nav komentāru: