2017. gada 24. augusts

Brauciens uz Sauriešu karjeru (rakstisks ievads + stāsts bildēs)

Rīts, kurā pamostos sešos un sāku rītu ar dzeju un saullēktu, un domu pierakstīšanu. Rīts, kurā līdz deviņiem ir vēl trīs stundas, ko veltīt klusumam sevī un sev klusumā.

Rīts, kas ir pamodies silts, un pārtaps par karstu dienu. Ļoti iespējams, pēdējo karstuma pielieto dienu šovasar. Mēs to nojaušam, tāpēc, nobaudījuši savas baltās un melnās kafijas, liekam somās grāmatas un dvieļus un dodamies peldēties. Uz jaunu vietu. Ne jaunu vispār, bet jaunu mums.

Uz Sauriešu karjeru, kur skaistas meža takas vijas ap ūdenskrātuvi, kur ūdens ir neparasti dzidrs un mirdzošs. Meklējot labāko krastu, baudām neskarto dabu. Nopeldamies, tad dodamies uz citu krastu, kur apmetamies uz ilgāku laiku.

Pēc laiciņa krastam pietuvojas gulbju mamma ar trim mazuļiem.
"Apgredzenots", - kāda sieviete saka.
"Vai tas nozīmē precējies?" - viņai uzjautā meita.




















Nav komentāru: