Šis rudens manā literārajā dzīvē ir bijis (un joprojām ir) ļoti daudzveidīgs - tas sākās ar Dzejas dienām septembrī (atklāju festivālu Dzejas dienas Daugavpilī ar lasījumu Latgales Centrālajā bibliotēkā), kā arī piedalījos ikgadējos Raiņa dzimšanas dienas lasījumos Esplanādē), turpinājās ar Atdzejas darbnīcu, kas man bija liels izaicinājums un piedzīvojums, jo atdzejas lauciņš man bija jauna, gandrīz neskarta telpa. Līdz tam biju atdzejojusi vien dažus krievu valodā rakstošā dzejnieka Mišas Selifanova darbus. Darbnīcā ar atdzejošanu nodarbojāmies pilna laika klātienē. Bijām četri dzejnieki no Latvijas (es, Katrīna Rudzīte, Eduards Aivars un Henriks Eliass Zēgners), kā arī četri dzejnieki no Lielbritānijas (Llŷr Gwyn Lewis, Katherine Sowerby, William Letford, MacGillivray). Man (tāpat kā pārējiem latviešu dzejniekiem) bija uzdevums nedēļas laikā atdzejot vismaz vienu darbu no katra britu dzejnieka. Britu dzejnieki savukārt, izmantojot parindeņus jeb tiešos tulkojumus, ko bija sagatavojuši tulkotāji, veidoja atdzejojumus mūsu darbiem. Dažus no darbnīcā tapušajiem atdzejojumiem, starp citu, var lasīt portāla Satori publikācijās ŠEIT un ŠEIT.
Kā arī, lūk, noskatāma brīnišķīga (Toma Harjo veidotā) filmiņa par Atdzejas darbnīcas norisi un noskaņām:
 |
| Atdzejas darbnīcas noslēguma pasākums jeb radīto darbu prezentēšana publikai |
Dzejas rudens turpinājās oktobra sākumā, dodoties uz Olaines bibliotēku. Tas bija brīnišķīgs un silts pasākums, par kuru rakstīju oktobra notikumu apskatā ŠEIT.
Apmēram oktobra vidū iesaistījos Spiikiizi organizētajā 10 nedēļu izaicinājumā rakstniekiem. Projekta būtība ir sanākt kopā autoriem, kuriem ir iesākta grāmata/ideja un kuru gribas pabeigt. Nevis domāt par to un sapņot, bet reāli darīt un rakstīt. Kā izrādās, sanākot kopā un atbalstot citam citu, rodas papildu motivācija, darba spars un gars. Grupiņā esam pieci cilvēki, kas katrs virzāmies uz savu mērķi. Atklāšu noslēpumu - viena no grāmatām jau gaida savu iznākšanu izdevniecībā (ne mana).
Ik nedēļu mēs tiekamies piecos vai sešos no rīta, lai uzzinātu/izrunātos, kā kuram iet, kā arī paralēli sarunām (par problēmām un priekiem ceļā uz mērķiem) praktizējam publisko runu, mikrofonā lasot/prezentējot savus darbus.
Es rakstu stāstus. Trīs man jau bija uzrakstīti, iestājoties projektā, un tagad rakstu septīto. Ieplānoti ir deviņi, kas varētu veidot stāstu krājumu (par trauslo, skaisto un sāpīgo attiecību tēmu).
Šobrīd līdz projekta noslēgumam ir palikušas 2 nedēļas. Ceru to laikā uzrakstīt vēl 2 stāstus.
 |
| Viena no mūsu agro rītu tikšanās reizēm. Parasti aizrunājamies no 6 līdz pat 9 rītā. |
Vēl manus literāros notikumus šoruden papildināja un paspilgtināja ciemošanās 5 literatūras stundās Rīgas Valsts 2. ģimnāzijā (viena oktobrī un četras novembrī). Aizrautība un interese, ar kuru saskāros no skolēnu puses, mani apžilbināja un pārsteidza. Viņi uzdeva man ļoti daudz jautājumu par dzeju un dzejnieka dzīvi Latvijā, - par publicēšanos, rakstīšanu, pasākumiem u.tml., kā arī ļāva man palasīt savus darbus. Ļāva gan tādā ziņā, ka uzmanīgi klausījās, gan arī ik pa laikam ierosināja, lai palasu vēl kaut ko. Protams, katrā no klasēm atmosfēra bija atšķirīga. Vienai no klasēm literatūra bija uzreiz pēc sporta, un nogurums bija acīmredzams, taču uz stundas beigām iekustējās arī viņi. :)
Novembra beigās (24. novembrī) biju uzaicināta piedalīties Akustiskajā dzejas vakarā, kas notika Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes bibliotēkā (Visvalža ielā 4a). Tas bija maģisks vakars. Maģisks - gan noformējuma ziņā, gan dzejas plašuma un vēriena ziņā. Dzeja izskanēja daudzās pasaules valodās - spāņu, krievu, ungāru, latīņu, sengrieķu, jaungrieķu u.c. Protams, neizpalika arī latviešu valoda. Es lasīju savus jaunākos darbus, kā arī divus dzejoļus no krājuma "Tu neesi sniegs".
 |
| Maģiskās noskaņas LU HZF bibliotēkā |
Paralēli šiem visiem notikumiem, joprojām norisinās darbs pie mana dzejas krājuma angļu valodā. Patiesībā darbi pamazām sāk apaļoties, noslēgties. Dzejoļu tulkojumi ir nodoti redaktorei, un tagad kopā ar tulkotāju Džeidu gaidām ziņas no viņas, taču viens ir skaidrs - grāmatai būtu jānāk klajā diezgan drīz, pāris mēnešu laikā.
Tikmēr turpinu rakstīt gan stāstus, gan dzejoļus, gan vēstules, kā arī daudz lasīt un skatīties kino.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru