2018. gada 8. septembris

Manas Dzejas dienas šoruden (2018)

Manas personīgās Dzejas dienas sākās jau 27. augustā. Ļoti apzināti – biju ļāvusies impulsam noorganizēt (Dzejas dienu iesildošu) pasākumu Spiikiizi pagrabā. Impulss mani bija satvēris tad, kad pirmoreiz tai pagrabā biju nokāpusi. Pirmā doma bija: "Te jārīko dzejas vakars", jo patiešām pieklusinātās gaismas un noskaņas – pilnīgi viss liecināja par to, ka tur jāienes dzeja. Un vīns (kā jau pagrabā).

Mazliet pavilcinājos, tomēr pēc pāris nedēļām viss bija gatavs – sarunāju datumu, telpu, mikrofonu, krēslus un, ieskaitot sevi, 4 dzejniekus. Izdomāju aprakstu, atradu bildi, Āris izveidoja afišu, ievietoja to feisbukā, – un varējām aicināt draugus.

Pati uzņēmos pasākumu arī novadīt, kā arī pieteikt dzejniekus, par katru no viņiem (tas ir, par viņu attiecībām ar dzeju) iepriekš sagatavojot nelielu tekstiņu, ko palūdzu viņiem atsūtīt.

Dzejas lasītāji bijām: es, Agnese Zarāne, Raibīs un Krista Anna Belševica. + Milzīgs paldies klausītājiem – par klātbūtni, emocijām, uzmanību, laiku.

Bija uztraukums, protams, taču rezultāts bija brīnišķīgs, manuprāt. Tajā pašā vakarā radās doma šādus vakarus paturpināt. Vismaz tik, cik man pašai būs luste. Otrajam vakaram vēl neesmu ķērusies, jo tagad gaisā uzvirmos īstās Dzejas dienas, bet pēc tām, ļoti iespējams, pie šīs domas atgriezīšos. Prātā jau pat ir kandidāti.

Agnese Zarāne, Raibīs, Krista Anna Belševica.

Dzejas dienu oficiālais sākums šogad ir 7. septembris, kas ir zīmīgs arī man, jo vakar Rīgas mākslas telpā tika atklāta izstāde "Rīgas pieraksts dzejā", kuras pēdējā sadaļā jeb pie jauno dzejnieku sienas sev vietu atraduši arī 3 mani dzejoļi.

Mani 3 dzejoļi. Foto no Rakstniecības muzeja Facebook lapas.

Pēc izstādes Dzejas dienas turpināju svinēt kinoteātrī Splendid Palace, kur man bija iespēja noskatīties filmu "VMajakovskis" par krievu dzejnieku Vladimiru Majakovski. Par iespēju paldies: Ludmilai!!!<3 div="">

Tālāk mans Dzejas dienu uzstāšanās ceļš vedīs uz kopumā 5 pasākumiem:


  • 14. septembrī piedalīšos pasākumā "Jaunie Dzejnieki 2018: D27" (Dzirnavu ielā 27, Rīgā), plkst. 18.00. Katram dzejniekam, kurš piedalās, dotas 5-7 min lasījumam. Programma – drīzumā.
  • 19. septembrī būšu viena no izstādes "Rīgas pieraksts dzejā" lasījuma dalībniecēm/kiem: Rīgas mākslas telpā (Kungu ielā 3, Rīgā), plkst. 17.30. Tur lasīšu 2-3 savus Rīgas dzejoļus. Nākot uz pasākumu, būs iespēja izstādi apskatīt bez maksas.
  • 20. septembrī būšu Valmierā, kur notiks Dzejas diena 2018 ar noslēguma pasākumu Valmieras integrētajā bibliotēkā, (Cēsu ielā 4, Valmierā) plkst. 18.00. Dalībnieki: Tamāra Skrīna, Daina Sirmā, Agnese Rutkēviča, Inga Pizāne, Juris Helds, Viks. Vakaru vadīs Andris Akmentiņš.
  • 27. septembrī tikšos ar lasītājiem RCB filiālbibliotēkā "Vidzeme" (Brīvības gatvē 206, Rīgā) plkst. 14.00. 
  • 4. oktobrī piedalīšos pasākumā "Dzeja pēc dzejas" (pagaidu nosaukums) Latvijas Fotogrāfijas muzejā (Mārstaļu ielā 8, Rīgā) plkst. 18.00. Dalībnieki: Kristīne Geida, Agnese Zarāne, Lāsma Olte, Kor Mak un es.

Pēc tam, 9. oktobrī došos uz Ņujorku, kur piedalīšos festivālā "The Americas Poetry Festival of New York", par ko noteikti atgriežoties izveidošu atskatu arī šeit, blogā.

Taču bez uzstāšanās, protams, pildīšu arī Dzejas dienu apmeklētāja lomu. Plānoju doties uz pasākumu "Rainis. Reloaded", ceru tikt uz "Ceļojumu ar dzejniekiem" (Čiekurkalnā), patīk pasākuma "Atvērt nevar aizvērt" tradīcija – iepazīstināt ar konkrētajā gadā iznākušajiem dzejas krājumiem un dzirdēt dzeju autoru lasījumā, tāpēc ceru tikt arī uz to. Droši vien izkristalizēsies vēl daži, taču skatīšos pēc iespējām un noskaņojuma.

Tikmēr esmu iesaistījusies arī Dzejas dienu atrakcijā "Dzejas rupors" ar apņemšanos 7 dienās uzrakstīt 7 dzejoļus. Pirmo vakar jau nopublicēju; arī otrais jau ir gatavs, un drīzumā likšu to grupas lapā. Tā kā parasti dzejoļus katru dienu nerakstu, tad šis man ir īsts izaicinājums. Lūk, pirmais dzejolis, kam par impulsu kļuva kāda frāze filmā "VMajakovskis".

***
Šis dzejolis nemainīs pasauli, –
iespējams, būtu vajadzējis
pietaupīt papīru un tinti,

vienkārši pienākt pie dzejas rupora
un klusēt tik ilgi,
kamēr klusums...

iespējams,

klusums
ir vienīgais,
kas var mainīt pasauli.

07.09.2018.



Tāpat sociālajos tīklos klejo (iz)aicinājums ierunāt video formātā savu mīļāko dzejoli – arī to esmu izdarījusi šeit.

Un vēl man ir doma turpināt dzejoļpastkartīšu sūtīšanas tradīciju, bet to tad kādu citu dienu.

Priecīgas, gaišas, siltas Dzejas dienas! 

Ja ir luste, ieraksti komentārā, kā Dzejas dienas svini/svinēsi Tu! :)

2 komentāri:

Inese teica...

Paldies arī par ieskatu dažos gaidāmajos Dzejas pasākumos! Rosinoši. Kopumā Dzejas dienu laiks ir ļoti man patīkams arī laikapstākļu ziņā, tāds šķietami poētiskāks, mazāk svelmes, var būt kādas lietainas dienas, kurās rodas vēlme apstāties, pabūt mierīgāk, sajust vairāk, padomāt. Un palasīt dzeju. Ik pa laikam kaut ko atrast, kādus vārdus, rindiņas, fragmentus. Pierakstīt kladē. Padalīties ar kādu. Vienkārši atzīt - patīk (dzeja).

Inga Pizāne teica...

Liels paldies par komentāru un dalīšanos savās sajūtās par Dzejas dienu laiku un noskaņām! Rudens nākšana patiešām aicina pietuvoties sev; un caur dzeju tas ir iespējams.