Pietupos nosēdēt savu pilsētsvētku kājgurumu un,
te, uzplauka mans dienas moments – kājas, kas gāja turpu šurpu. Te tuvu blakus viens kāju pāris citam, te attālāk. Nolēmu ķert tās kājas ciet. Galu galā – vieta pavisam īpaša, jaunatvērta. Hanzas perons. Būtībā tie ir vieni no pirmajiem soļotājiem šajā kultūrtelpā, kas piedzīvos vēl tūkstošiem soļu.
Citējot arterritory: "kravas platforma kļuvusi par vēsturiskās būves jaunās dzīves simbolu – peronu, kura “pārkraujamā prece” turpmāk būs kultūra." TE! var izlasīt visu rakstu par jauno telpu.
Kāju fotografēšana mani uzmundrināja, pamodināja un ļāva izveidot pašai savu stāstu par to, kā šodien pieredzēju Hanzas peronu. Caur cilvēku soļiem, kas ne vienmēr ir pārliecības pilni. Tie meklē virzienus. Apstājas. Drusku apjūk. Dodas tālāk. Tai pašā vai pretējā virzienā. Kāds nejauši uzkāpj kādam virsū. Nepamana vai pamana. Iet savu ceļu. Vai seko kāda cita soļiem, kuri izskatās zinošāki. Tāda dzīve.
 |
| 17. augusts. Rīgas pilsētas svētki. Hanzas perons. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru