Nosaukumā atsaucos uz Haralda Matuļa dzejas publikāciju "Eksistenciālisms 5 dzejoļos".
Mazliet par fotogrāfijām: rīts pārsteidza ar nelielu apsnigumu, nejauši sastaptu mandarīnu, pagriezieniem, ceļiem, takām, taciņām, sniega švīkām, mašīnu un cilvēku atstātām pēdām. Rīts kā rīts. Un tomēr šīs ainas, šie skati mani pievilka sev tuvāk, es aizdomājos par izvēlēm, par to, kā veicam izvēles (cik ātri vai lēni), par to, kā bieži vien apmaldāmies sevī pirms izvēļu veikšanas, par to, cik daudz trokšņu ielaižam sevī, un tad tie mūs samulsina, apmulsina. Kā mūsu iekšējai balsij izlauzties cauri tam visam? Kā iemācīties klusumu? Ne no galvas! No sirds.
"Palaižu rokas brīvā vaļā.Logā šūpojas vakara ēnas.Nerunā tagad ar mani skaļi.Runā ar mani klusi kā krēsla."(Velga Krile)
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru