3 jautājumi dzejniekam. Atbild Artis Ostups.

Ievads

Turpinu rubriku "3 jautājumi dzejniekam", kurā šoreiz viesojas Artis Ostups. Viņš stāsta, par ko sapņo viņa dzejoļi, uzliek mums Zodiaka "Skumjas", fotogrāfijā mūs aizved uz Londonu, bet dzejā - uz Andalūziju.

Jā, par fotogrāfiju: šo bildi ar Arti uzņēmu 2019. gada aprīlī, kad piedalījāmies Eiropas Dzejas festivāla pasākumā Londonā. Šī bija mūsu pastaiga uz grāmatnīcu Waterstones. Kas par gaismu krita iekšā pa grāmatnīcas logiem! Es atceros, ka Artis toreiz teica: “Kaut arī rīt būtu tāda diena!” 

Par autoru

Artis saka, ka pats jau vairs nesaprot, kur beidzas viens teksts un kur sākas nākamais. Raksta literatūru, rediģē literatūru, pēta literatūru. Patīk ceļot un skatīties sportu. Gribētu biežāk satikt draugus.

Skaņu celiņš intervijai: Zodiaks - Skumjas (izvēlas Artis)

3 jautājumi dzejniekam:

Par ko bija tavs pirmais dzejolis?

Ja pareizi atceros, par slēpošanu parkā.

No kurienes dzeja nāk?

Manā pieredze dzejai ir vairāki avoti. Turklāt reizēm tie savienojas vienā iedvesmas brīdī. Nu, piemēram, šādi: pagātne, tagadne, nākotne, daba, pilsēta, valoda, literatūra, māksla, mūzika, kino, ģimene, draugi. Valodai vajadzētu būt visās kombinācijās, citādāk dzejolis sanāk nekāds. 

Par ko sapņo dzejoļi?

Mani dzejoļi sapņo, lai blakus tiem ir īstais dzejolis. Kārtojot krājumu, šo sapni dažkārt izdodas piepildīt. Vēl mani dzejoļi grib būt nevainojami. Vai nav muļķīgi?

*

Nobeigumā viens dzejolis no autora. Šoreiz - paša izvēlēts. Un, manuprāt, smeldzīgi un skaisti iederas pavasara vidū.

Andalūzija

Tumša ir mīlestība, kas izdauza mūsu sirdis, kā attīrot no putekļiem, un jumtiem pavēl dziedāt: “Kā atmodies no sapņa, ver mēness simtiem plakstu…” – un triec mūs pār neauglīgo zemi, ko gurdeni lukturi nodod nakts īpašumā līdz ar ēnām un spoži uztrītiem asmeņiem. Šī ainava ar kliedzienu salaulāta.