Ievads
Vai Jānis Tomašs māk diriģēt putnus? Ar lāpstu, piemēram? Vai ar dzeju? Kuram putnam viņš dzeju pielīdzinātu? Un kuri putni pieminēti Jāņa izvēlētajā skaņu celiņā? Jā, šoreiz akcents uz putniem, bet ne vairāk kā uz dzeju.
Par autoru:
Skaņu celiņš intervijai: Kaspars Dimiters - Sarkankrūtīšu uzlidojums (izvēlas Jānis)
3 jautājumi dzejniekam:
Kāda ir sajūta, uzrakstot dzejoli?
Ja izdodas uzrakstīt labu dzejoli, kas pašam ļoti patīk, tad atlikušo dienas daļu esmu pacilātā garastāvoklī, var uzskatīt, ka durvis ir aizvērtas, pie dzejoļa vairs nav nepieciešams atgriezties. Procesa sajūta ir svarīgāka par pašu dzejoli. Dzejolis ir tikai gala produkts.
Ja dzeja būtu putns, kurš/kāds tas būtu?
Dzeja ir tāds putns, kuru neviens nav redzējis. Daži domā, ka tāda putna nemaz nav. Šis putns ir līdzīgs sapnim. Visu mūžu tu tuvojies, bet vairāk par astes galu neizdodas noķert.
Kura bija pirmā dzejas grāmata, kas atstāja spilgtu iespaidu?
Amandas Aizpurietes "Pēdējā vasara". Es lasīju un domāju: "O, forši, es arī esmu bēdīgs, mums saskan. Tas gan bija ļoti sen."
Dzejolis (no kopas "Maigajā cietumā")
***
tagad kad esmu izniekojis no savas dzīves
vairāk nekā trīsdesmit piecus gadus
stāvu uz šīs neauglīgās asfalta aramzemes
kur atmiņu maizīte kļūst arvien knapāka
un vecums atnāk viens
lai paskatītos
kā ūdens garaiņi spārdās zem tējkannas vāka
un sīkos putekļos sadrūp vecie draugi
kurus aizpūš saniknots vējš
projām no šejienes
tagad kad esmu pielicis plaukstu
pie naktslampas pārkarsušās pierītes
man gribas domāt ka tā bija kļūda
gaidīt kad rokas izaugs no tās vietas
lai atkal taustītos pēc lāpstas
ar kuru diriģēt nepaklausīgos putnus
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru