Kamēr mazu atelpu ietur mana dzejniekrubrika "3 jautājumi", dalos ar savām šīsnedēļas pavasara pastaigu fotogrāfijām. Kalniem, kokiem, nokrišņiem, divatni ar dzeju pie terašu galdiem. Vakardien tirgū tiku pie saulpurenēm, ziedi turpina iedvesmot, tāpat kā pilsētpastaigu ritmi.
Vizma Belševica sacījusi tā: "Rakstnieka darbs veidojas, piemēram, kā patafona plate. Izejot ļaudīs, rakstnieka vērojumā visi iespaidi iegulstas kā vaskā. Domu viņš izveido, pārlej to cietā masā, un, kad rakstnieks ņem spalvu, uztvertais sāk skanēt ar skaistu pilnu skaņu."
Man ir līdzīgas sajūtas. Eju laukā no mājas, lai vērotu, klausītos, uzsūktu. Un tad, to visu akumulējot sevī, - saglabājot, pārradot, sasaistot ar pašas emocijām, - rodas teksti, skices, dzejoļi. Reizēm (šonedēļ - divreiz) dienasgrāmatu rakstu laukā (pagalmos vai terasēs) - iemalkojot kafiju un vēju. Par vēju runājot, Tinto terasē nejauši satiku režisori Adriānu Rozi un palūdzu viņai, lai ieraksta kaut ko manā dienasgrāmatā. Viņa ierakstīja tieši to, - ka nepierakstīta doma ir tikai vējš.
Lai izdodas pierakstīt, izbaudīt, sajust! Priekā un pavasarī, Inga
1 komentārs:
Peļķes īpaši interesantas
Ierakstīt komentāru