Eju un domāju par to, kā būtu, ja mēs vienkārši būtu? Bet tad atkal.... Ir pārāk slidens, lai vienkārši būtu. Ko jūs šodien atlikāt uz rītdienu, jo atkala? Atkal A. Tad b, c, ž. Un atkal A. Ilgi domāju, kā lai aizslīdu līdz C. Centram. Katrs solis ir apzinātība vai kritiens. Kāds puisis Vērmanes dārzā savam "bariņam" teic: "Krīt tikai tie, kuri iet uzmanīgi". To sacīdams, viņš, protams, paātrina savu soli un pavelk līdzi arī draudzeni (kritiens). Bariņš nosmējas un turpina savu pingvīngaitu. Paeju garām, domājot par to, vai, nonākot līdz mājām, nebūšu iztērējusi savus lamuvārdu krājumus, ar kuriem parasti cenšos rīkoties gana taupīgi. Eju un pasmejos par sevi. Eju un ieraugu kādu puisi, kurš ar sniega piku mēģina trāpīt vienā konkrētā kokā. Met vienreiz. Garām. Otrreiz. Garām. Tad ierauga, ka skatos uz viņu. Iemet piku sniega kaudzē. Eju un domāju par pieturzīmēm. Citējot Marianu Rižiju: "Pieturzīmes allažiņ ir svarīgas: Kā labāk dzīvot. Kā labāk - dzīvot? Kā - labāk dzīvot?!" Eju un domāju, ka varētu uzkāpt kokā un tur mazliet pasēdēt. Ja nelītu. L. Lietus. Tad es ietu. Vēl daudz kur aizietu. Viss būtu vienkārši, ja ne atkal. A.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru