10 lietas, kas mani iedvesmo šoruden (2015)

1) P A S T A I G A S

Jo bez tām rudens ir tikai teorētisks, bet visskaistākais ir tieši praktiskais - spīdošais, līstošais, čaukstošais un krītošais rudens, un man tik ļoti tīk ar acīm samīļot katru lapu, kas nokritusi un arī to, kas vēl kritienā.

Rudens. 2015.

2) S A R K A N Ā  krāsa

Šoruden (mazliet) vairāk (nekā iepriekš) esmu iemīļojusi sarkano krāsu. Sarkana šalle un citi tumši rozā un sarkani akcenti. Krāsu psiholoģijā sarkanā krāsa ir enerģijas, pārliecības, emociju un rīcības krāsa, kas motivē darboties. Varbūt tā ir tikai sakritība, bet patiešām šoruden jūtos apņēmības un darba spara pilna.

Ikšķile. Oktobris.

3) D Z E J A

Pirmais dzejas krājums, kas parādījās manā grāmatu plauktā šoruden, bija Justīnes Janpaules "Tālsaruna". Brīžiem šie dzejoļi ir stāsti, brīžiem - pārdomas. Fiksēti mirkļi. Sarunas. Laika un telpas sastapšanās. Brīžiem šķiet, ka katra šo dzejoļu rinda varētu būt atsevišķs dzejolis.

"Nav ne jausmas, kas notiks pēc stundas, bet tur es jau būšu kāds cits." (7. lpp)

"Stāvu uzgaidāmajā telpā kā kursors ekrāna logā, pulsējošs, gatavs turpināt." (8. lpp)

"Durvis palika vaļā, un es domāju, kā lai to visu apdzīvo." (9. lpp)

Man šis krājums nāca īstajā laikā, kad gribējās ko klusu un plūstošu.

Mazliet vēlāk, oktobrī, tiku arī pie Rokpeļņa "Post factum", kas ir daudz koncentrētāks, skaļāks, sāpīgāks, ironiskāks un vienlaikus - trauslāks.

Ļoti mīļa un tuva man ir Rokpeļņa dzeja.

***
kad viss ir pie kājas
pēkšņi mūžība ierunājas
un pasaka adresi mājai kur mīti
neviena nemanīti (9. lpp)

Protams, pāršķirstu arī citus senāk un nesenāk iegādātus (& izdotus) krājumus, kas pārvērš manus rudens mirkļus dzejā, kā arī tuvākajos brīžos plānoju ķerties pie T. Treiberga un K. Vērdiņa jaunajiem krājumiem.

Krājums "Tālsaruna" un tikšanās ar Rokpelni

4) Kafejnīca R O C K E T  B E A N  R O A S T E R Y Miera ielā

Vieta, kurp eju kafijot un rakstīt (ar uzsvaru uz rakstīšanu). Ne gluži katru dienu, taču reizi vai pāris reizes nedēļā cenšos tam izbrīvēt laiku. Tā kā dzeju ieplānot uzrakstīt nevar, tad pievēršos prozai. Kā jau rakstīju bloga ierakstā "Strādāt no kafejnīcas" - Rocket kafejnīcā mani piesaista plašums, brīvā atmosfēra un kafijas kvalitāte.

Instagram kadri no Rocket Bean Roastery

5) Piezīmju blociņš jeb O N E  L I N E  A  D A Y

Visur, kur eju, man līdzi ir neliels blociņš, kurā fiksēju domas. Pārsvarā tā ir viena rinda vai pat pāris vārdi, no kuriem dažreiz top dzejolis, bet citreiz - netop nekas. Tā ir un paliek viena doma, kas varbūt kādreiz noderēs vai iedvesmos kādam citam darbam vai aprakstam.

Piemēram:

"Saule kavēja torīt." (29/09/15)

"Noskūpsti mani pavisam." (24/09/15)

"Pielaiko dienu." (30/09/15)

"Apsoli man vēl vienu atvasaru šoruden" (16/09/15) u.c.

6) Š Ū P U Ļ T Ī K L S laukos

Lasīt grāmatu šūpuļtīklā ilgu laiku bija mans sapnis, kuru nez kāpēc īstenoju tikai šogad, kad pateicu savu domu skaļi un izrādījās, ka lauku bēniņos jau sen stāv šūpuļtīkls, kuru it kā nevienam nevajag. Ja vien es būtu zinājusi agrāk, ka tas tur ir! :) Ha! Bet katram sapnim - savs piepildījuma laiks. Prieks, ka tas ir īstenojies un ka man ir jauna mīļākā lasāmvieta.

Šūpuļtīkls un dabas ainavas laukos.

7) I N S T A G R A M + B L O G I

Pēdējā laikā daudz vairāk esmu pievērsusies blogiem un sociālajam tīklam Instagram, mazliet mazāk - Facebook un Twitter. Tas droši vien tāpēc, ka man ļoti patīk bildēt, un Instagram ir ērtākais bilžu publicēšanas rīks, ko lietot ikdienā. Par blogiem runājot, - tā kā darbojos grāmatu sfērā, tad esmu cītīgi sākusi sekot grāmatu blogeru izdarībām, šad un tad pati viņiem pievienojoties - gan ar blogeru stafetēm, gan grāmatu aprakstiem. Grāmatu blogeri mani iedvesmo lasīt vairāk un analizēt izlasīto.

8) G R Ā M A T A S

Šis man ir neierasti bagāts grāmatu rudens. Flobērs, Kamī, Murakami ir tikai daži no autoriem, ar kuriem pavadīju rudens vakarus. Taču tagad, oktobra beigās, esmu paņēmusi mazu (mazītiņu) lasīšanas pauzīti. Uzreiz pēc tās plānoju ķerties klāt grāmatai "Lavandu istaba", ko man uzdāvināja vīrs, Buasāras grāmatai "Ģimenes gars, ko dabūju Grāmatu svētku maiņas punktā, kā arī Flobēra stāstiem un citām grāmatām, kas gaida manā lasāmrindā.

Lasāmbrīdis. Grāmata "Bovarī kundze"

9) S K V O Š S

Skvošs ir tik foršs, ka, atbraucot mājās, gribas dejot. :) Patērētā enerģija pārvēršas jaunā lādiņā un atbrīvo gan ķermeni, gan prātu - droši vien kā jebkurš sporta veids, taču es arī šosezon esmu atgriezusies pie skvoša.

10) F I L M A S

Īpaši bagāts ar kino mans rudens nav, taču viss, ko noskatījos, man ļoti patika. Uz kino ekrāniem redzēju filmas "Nesaprātīgs cilvēks", "Everests" un "Amy", un pa TV ekrānu noskatījos vācu piedzīvojumu filmu "Banklady".

Dažos vārdos par katru:

"Nesaprātīgs cilvēks" - filma, kas "prāto" par cilvēka dabu, rīcību, tās motīviem un vēlmi piešķirt jaunu jēgu savai dzīvei, kas, protams, ir kārtējā ilūzija, kurā, tiesa gan, filmas galvenajam varonim Eibam, (ko atveido Vakins Fīnikss jeb Joaquin Phoenix), izdodas patverties.

"Everests" - filma, kas atstāj ar jautājumu, vai ir vērts sevi ziedot kalnam un atgādina Horena Stalbes atziņu, ka sasniegt virsotni - tas ir tikai pusceļš. Vēl ir jātiek lejā. Aizkustinošs stāsts par cilvēku mērķtiecību un spītību, kam pretī stājas dabas varenība.

"Amy" - dokumentāla filma - stāsts par skaisto un trauslo Eimijas dvēseli, kas joprojām dzīvo viņas mūzikā, un tas ir galvenais. Aizkustinoši un sāpīgi nolasāms, ka ne jau fanu pūļi viņai bija vajadzīgi, bet gan ģimene, kas lepotos ar viņas talantu un nevis ar nopelnīto naudu.

"Banklady" - piedzīvojumu filma, kas liek iemīlēt galvenos varoņus par spīti tam, ka viņi pārkāpj likumus, aplaupot bankas. Laupīšana kļūst ne tikai par azartu, aizraušanos un līdzekli sapņu piepildījumam, bet arī par savedēju diviem kvēliem mīlētājiem, kuri nokļūst cietumā un tur apprecas.

"Banklady" un "Amy"