28 novembris, 2016

Tumšajos rudens vakaros izlasītais (Lea. Sargies ziemeļvēja. Love Poems. No perfekcionisma uz mīlestību)

Lea. Paskāls Mersjē


Aizkustinošs, sāpju pilns, pat traģisks stāsts par meiteni - vijolnieci, kura ar vijoles spēli, iespējams, mēģināja sevī kompensēt piedzīvotos zaudējumus (vismaz tāds iespaids radās man), un beigās zaudēja pati (zaudēja visu - sevi, talantu, dzīvi), taču stāsts mani līdz galam neaizgrāba, nepaņēma tieši stāstīšanas veida dēļ. Stāstu atklāj svešinieks, kuram to uzticējis Leas tēvs. Man tas traucēja un neļāva līdz galam, līdz pilnībai izjust un noticēt.



Sargies Ziemeļvēja. Daniels Glatauers


Ak! Sargies, ka šī grāmata tevi iepūtīs sevī iekšā un tev negribēsies prom, - negribēsies, lai beidzas.
Man ļoti patika šī grāmata! Man patika, cik ātri tā lasījās, cik ļoti es tai dzīvoju līdzi... Tās ritms (gan valodas, gan formas iespaidā) (e-pastu sarakste) aizrauj ne pa jokam! Iesaku, iesaku! Ja ir iespēja, lasiet!

Tā atgādina, cik ļoti mums patīk dzīvoties, uzkavēties ilūzijās, dažkārt pat apmesties tajās uz dzīvi, nemaz negribot atgriezties realitātē, kur viss nav tik izskaistināts, spožs. Tā atgādina par virtuālās vides mulsinošo spēku, varu pār mums, mūsu jūtām un pašsajūtu. Tā parāda virtuālās realitātes spēju uzburt sajūtu, ka mēs pazīstam cilvēkus otrpus ekrāna, iespējams, pat nekad viņus nesatikuši.



Pablo Neruda Love Poems


Necēlās roka atzīmēt goodreads, ka šī grāmata ir izlasīta, jo to var šķetināt un šķetināt, lasot pa rindai, pa dzejolim - to arī turpināšu darīt, jo labas dzejas grāmatas reti var būt izlasītas... Un šī ir patiešām laba. Dzejoļi ir kaisles bagāti, izjusti, emociju, erotikas, mīlestības piesātināti, atzīšanās pilni.

Perhaps very late our dreams joined (page 17)



No perfekcionisma uz mīlestību. Elīna Zelčāne


Lai kā pašpalīdzības grāmatas tiktu lamātas, arī mana roka dažreiz līdz (pēc) tām aizstiepjas. Īpaši tumšajos gadalaikos, kad gribas sevī mazliet parakties.

Šī grāmata akcentē mūsu vēlmi izskatīties labākiem (vai darīt kaut ko tikai tāpēc, lai izskatītos labākiem) pašiem par sevi.

Kāpēc mēs tiecamies pēc perfektā, kas nav un nebūs sasniedzams? Tas ir mīlestības trūkums, pirmkārt, pašiem pret sevi. Mēs tiecamies mīlestību nopelnīt. Mēs ticam, ka mūs mīlēs tikai tad, ja...
Kaut gan tā nevajadzētu būt. Jātiecas pēc sava kodola, jātiecas būt pašiem sev.

Man patika. Saskatīju daudz vērtīgu domu.


Šobrīd lasu:

The Art of Thinking Clearly. Rolf Dobelli
Letters to a Young Poet. R. M. Rilke

Tuvākie lasāmplāni:

Hear the Wind Sing. Haruki Murakami
Pieaugušie bērni. Džons Frīls, Linda Frīla

Nav komentāru: