2018. gada 22. jūnijs

5 ieteikumi jaunajiem rakstniekiem

Pašizaugsmes entuziasts un kafejnīcas Spiikiizi līdzīpašnieks Āris Birze veido portālu par grāmatu rakstīšanas ieteikumiem un kā vienu no pirmajiem rakstiem viņš publicēja manus 5 ieteikumus jaunajiem un/vai topošajiem autoriem (tie Āra tulkojumā ir lasāmi šeit), bet es tikmēr dalos ar tiem pašiem ieteikumiem oriģinālvalodā, tas ir, latviski.

1. Daudz lasīt


"Read more than you write, write even when it’s bad, 
and when it’s bad it probably means you should read more." 
(Danez Smith)

Grāmata rakstošam cilvēkam ir labākā skola. Jāatzīst, es pati aizrāvos ar lasīšanu salīdzinoši vēlu – droši vien tādēļ, ka mājās nebija ne piemēra, ne arī grāmatu, ja neskaita dažas enciklopēdijas. Par laimi, man bija brīnišķīga literatūras skolotāja, kā arī skolas bibliotēkā strādāja brīnišķīga bibliotekāre. Viņas bija manas pirmās gides grāmatu pasaulē.

Ko mēs iegūstam, lasot grāmatas? Pirmkārt, vārdu krājumu, jo ar to, ko lietojam ikdienā, var izrādīties (ļoti) par maz. Otrkārt, labus un sliktus rakstīšanas piemērus (kā saka Jānis Rokpelnis – ja savā dzīvē izlasīsi tikai vienu dzejoli, tad tikai tādu pašu arī varēsi uzrakstīt, jo nebūs pieredzes, ka var citādāk). Treškārt, grāmatas iedarbina iztēli, sniedz zināšanas, paplašina redzējumu, palīdz iejusties pasaulē, tēlos, cilvēkos, attīstīt domāšanu. Tās visas ir rakstniekam nepieciešamas prasmes un īpašības.

2. Daudz rakstīt


"Domājiet par rakstīšanu kā par elpošanu. Tikai tāpēc, ka jums ir jāstāda dārzs 
vai jābrauc ar metro, vai jāpasniedz stundas, jūs nepārtraucat ieelpot un izelpot." 
(Natālija Goldberga)

To, ka uzrakstīt var tikai rakstot, nav nekāds atklājums, un tomēr joprojām valda uzskats, ka nav jēgas sākt rakstīt, kamēr pie durvīm (vai pie sirds, vai pirkstiem) nav pieklauvējusi slavenā iedvesmas kundze. Protams, arī tai ir sava loma. Man rindas/impulsi mēdz atnākt gan rakstot, gan nerakstot. Ja nerakstu, tad impulsus visbiežāk saņemu pastaigājoties, ceļojot, kustoties, lasot, tomēr ļoti bieži aizrakstos līdz idejām tieši r a k s t o t. Ikdienā pierakstu gan iekšējus, gan ārējus vērojumus – un ir svarīgi sev atļaut būt (arī) nenopietnam savā rakstīšanā. Šajā ziņā piekrītu Natālijas Goldbergas sacītajam par to, ka jāsēžas pie galda, neko no sevis negaidot - ne dzejoli, ne baigās atziņas. Vienkārši rakstīt un skatīties, kas no tā sanāk (vai nesanāk).

3. Daudz vērot


Vērošana – viena no svarīgākajām rakstnieka darbībām, kas, no vienas puses, šķiet pilnīgi pasīva, taču, no otras – tā ir milzu bagātība: redzēt, vērot, pamanīt to, ko (un kā) tajā brīdī neredz neviens cits. Kaut kādā ziņā tas ir fotografēšanai līdzīgs process, tikai vizuālas bildes vietā tu bildi fiksē rakstiski. Galu galā – kas tad ir grāmatas, ja ne rakstnieka novērojumi par savu un/vai citu cilvēku dzīvi? Klausies, skaties cilvēkus – ko (un kā) viņi runā, ko viņi viens otram saka, kā viņi izskatās, un raksti, apraksti, pieraksti. Vēro arī sevi, savas emocijas, šaubas, domas.

4. Daudz dzīvot


Lai būtu, par ko rakstīt, ir jāatlicina laiks dzīvošanai. Jāļauj sev brīvbrīži no rakstīšanas, arī no sociālajiem tīkliem, ar pilnu krūti ieelpojot un izdzīvojot visu, kas dzīvē notiek – esot klātesošam, ieinteresētam, gatavam ļauties un iesaistīties. Kultūras pasākumos, sarunās, attiecībās, ceļojumos, pastaigās – ik notikums spēj kļūt par tēmu/impulsu tālākai izzināšanai, rakstīšanai, dzejolim vai romānam.

5. Daudz mācīties (un atrast domubiedrus)


Šis daļēji iet kopā ar visiem iepriekšminētajiem punktiem, bet klāt nāk arī iespēja mācīties Literārajā Akadēmijā, kā to darīju arī es. Literārā Akadēmija ir kultūrizglītības programma, kas piedāvā apgūt rakstīšanas teoriju un praksi. Es mācījos 2 dzejas meistardarbnīcās: pie Ronalda Brieža un Jāņa Rokpeļņa. Ir iespēja mācīties arī prozu. Protams, šādu skolu vienmēr pavada jautājums: Vai rakstīt var iemācīt? Gan jā, gan nē, BET vienmēr VAR papildināt savas zināšanas, apvārsni, iegūt domubiedrus, apgūt literāru vidi, saņemt atsauksmes un kritiku par saviem darbiem un galu galā nonākt pie secinājuma, vai rakstīšana tevi patiešām interesē un vai vēlies ar to saistīt savu dzīvi.

+ Citi ieraksti blogā par rakstīšanas tēmu:


No kā sastāv rakstīšanas process?

8 rakstnieka bailes, kurām JĀTIEK pāri

8 veidi, kā noskaņoties (iedvesmoties) rakstīšanai

Nav komentāru: