Rīga – Londona – Noridža – Mančestra – Rīga (European Poetry Festival)

"Es tikai nesen sāku sevi dzirdēt," man teica puisis vārdā Oskars, ar kuru iepazinos debesīs. Ar debesīm es, protams, domāju lidmašīnu (Rīga – Londona). Pirmais, ko viņš man pajautāja, bija: vai ‘life vest’ un ‘life jacket’ ir viens un tas pats. "Jā," es atbildēju. Tā sākās mūsu saruna. 

Saruna nebija intensīva. Tieši pretēji – ļoti mierīga un ar lielām pauzēm. Kopš bijām sākuši sarunāties, laiku pa laikam viens otram kaut ko pajautājām vai pateicām. 

Paralēli abi rakstījām katrs savā blociņā. Ar roku. Viņš rakstīja dzeju angļu valodā. Es rakstīju ceļojuma piezīmes. Kontaktiem neapmainījāmies, bet pateicu viņam savas dzejas grāmatas nosaukumu. Izkāpjot no lidmašīnas, vēlreiz nejauši sastapāmies pasu kontroles rindā, kurā stāvēju kopā ar Ingu (Gaili) un Arti (Ostupu). 

Krišjānis (Zeļģis) no Stanstedas lidostas ceļoja atsevišķi. Viņu nesatikām arī pirms tam Rīgas lidostā, taču vairākas reizes dzirdējām viņa vārdu izskanām lidostas paziņojumos. :) Nekādi nevarējām saprast, vai viņš lidos ar mums vai ar citu reisu/lidmašīnu. Izrādījās, viņš lidoja ar mums, taču satikāmies tikai tās pašas dienas vakarā. Krišjānis bija atrakstījis, ka taisās iet iedzert alu, un es nolēmu viņam pievienoties. Tiesa gan, alus vietā izvēlējos vīna glāzi. Pēc tam mums pievienojās Artis, bet es jau biju ceļa jūtīs uz viesnīcu.

Ceļa jūtīs. Mančestras stacijā. Foto: Krišjānis Zeļģis (ar filmiņaparātu) (paldies, Krišjāni!)

Pirms tam, tās pašas dienas pievakarē, ar Arti un Ingu bijām aizgājuši uz Waterstones grāmatnīcu, kas atradās pavisam netālu no mūsu viesnīcas, kā arī aizgājām kopīgi ieēst zupu (velns lai parauj, neatceros ķēžu kafejnīcas nosaukumu, kurā vakariņojām).

Dzejas plaukti Waterstones grāmatnīcā. Lieki piebilst, ka satikāmies pie tiem vairākkārt.

Waterstones grāmatnīcā varētu pavadīt bezgalīgas stundas. Skaidra lieta, ka norunāto laiku  vienreiz vai divreiz pagarinājām un šo grāmatnīcas apmeklējumu nosaucām par dzejnieku svētceļojumu.

Fascinējošu gaisotni grāmatnīcā radīja vakara saule, kas caur visiem (putekļiem klātajiem) logiem spraucās iekšā pie grāmatām – pie lasītājiem, pie dzīviem un mirušiem autoriem, tos izgaismodams ar saviem dāsnajiem stariem.

Grāmatnīcā iegādājos nesen aizsaulē pārcēlušās dzejnieces Mary Oliver dzejas krājumu "Felicity", kas gan, tur, uz vietas, šķirstot, gan, lasot atgriežoties, mani ļoti uzrunāja. Vakar dzejoli "Storage" lasīju 3 reizes pēc kārtas, jo nevarēju pārstāt to apbrīnot.

Gulta manā Norwich pilsētas viesnīcā

11. aprīļa rītā ar Arti, Ingu un Krišjāni kopā gājām brokastot, – turpat, pie ēdamgalda, sarunājām kopīgu gājienu uz vēl vienu grāmatnīcu (London Review of Books), kur nopirku Deborah Levy grāmatu "The Cost of Living", kā arī Kazuo Ishiguro stāstu "Come Rain or Come Shine".

Brokastis. Foto: Krišjānis Zeļģis (ar filmiņaparātu)

Krišjānis grāmatnīcā London Review of Books

Pēcpusdienā aizbraucu uz tējas veikalu un pārējo laiku pavadīju viesnīcā, gatavojoties dzejas lasījumam.

Pašportrets Londonas viesnīcā

Gatavošanās. Liels paldies Džeidam par šo tekstu tulkošanu no latviešu uz angļu valodu!!!

Tuvojoties vakaram, devos pasākuma vietas virzienā, pa ceļam nejauši (metro) sastopoties ar Ingu :). Pazinu viņu uz eskalatora pēc viņas rozā beretes. 

Inga un viņas berete

Netālu no Burley Fisher Books biju sarunājusi tikšanos ar savu festivāla pirmo dzejas partneri Mischu (Foster Poole), lai pirms uzstāšanās izmēģinātu mūsu priekšnesumu. Mēģinājām tuvējā parkā. Mischa ir eksperimentāls dzejnieks – jau sarakstoties e-pastos, viņš rosināja uzstājoties lasīt katram savu dzeju vienbalsīgi, paralēli. Piekritu, taču ierosināju lasījuma gaitā katram dažās vietās iepauzēt, lai brīžiem varētu dzirdēt tikai vienu no dzejniekiem. Mūsu uzstāšanos var noskatīties/noklausīties šeit. 

Atgādināšu, ka European Poetry festivāla ideja ir savest kopā divus dzejniekus (viens vietējais, tas ir, britu dzejnieks un otrs – kādas citas Eiropas valsts dzejnieks). Abiem, iepriekš sazinoties, jāvienojas par kopdarbu un kopīgu priekšnesumu un pasākumā kopā jāuzstājas, darbu prezentējot.

Ingas, Arta un Krišjāņa uzstāšanās var noskatīties šeit: https://www.europeanpoetryfestival.com/latvia

Inga un Wayne Holloway-Smith

Artis un Chrissy Williams

Krišjānis un Steven J Fowler

Pasākumā satiku arī skolas draudzeni Renāti, kas bija riktīgi priecīgs notikums, jo arī pēc dzejas lasījuma ar viņu un Ingu papļāpājām manā viesnīcas numuriņā.

Nākamajā rītā šķīrāmies no Ingas un Arta un ar Krišjāni devāmies ceļā uz Noridžu (Norwich), kur norisinājās mūsu otrā uzstāšanās. Pilsētas apskatei laika gandrīz nebija, taču paguvām ieiet vietējā pabā ieēst fish&chips un izmest līkumu gar pilsētas katedrāli.

Vakarā vietējie dzejnieki un viesi pulcējās National Centre for Writing, lai satiktos pasākumā "European Camarade : Norwich", kurā es uzstājos ar britu dzejnieci Helen Ivory, bet Krišjānis ar dzejnieci Annu Kathenku. 

Ar Helēnu mūsu dzejas sadarbību veidojām, iedvesmojoties no 6 frāzēm, ko paņēmām no mūsu abu Instagram kontiem (3 no viņas un 3 no mana). Tās izskatās šādi: 

• keep the silence on;
• the city was wearing fog this morning;
• what the moon did the other night;
• eyes fixed on the sky;
• so we all go somewhere;
• and everything was life.

Mums katrai tapa 6 dzejoļi, katrā no tiem izmantojot vienu no šīm frāzēm. Pirms mūsu koplasījuma Helēna man sacīja: "Inga, tavi teksti ir riktīgi melni, ne?" :)

Ūdens pirms lasījuma

Ar dzejnieci Helen Ivory pirms pasākuma

Uzstāšanās pieejamas šeit: https://www.europeanpoetryfestival.com/norwich 

Lūk, viens no maniem īsajiem dzejoļiem:

"And everything was life

between us

until we killed it

and buried in our memories

How do I kill my memories now?

Is there a weapon ? Is there a way?

Or maybe it was a suicide that our

feelings committed?"

Nākamajā rītā ar Krišjāni devāmies ceļā uz Mančestru, kur mūs gaidīja trešā, noslēdzošā, uzstāšanās. Šis bija garākais mērojamais ceļa gabals (4,5 h ar vilcienu), taču laiks pagāja ātri, un mūsu skatienus lutināja skaisti, saulaini skati. Saule, aitas, kalni, krūmi, debesis. 

Paguvu mazliet pasnaust, palasīt, parakstīt.

"Tas, uz ko tu skaties, ir, kā tavs laiks aiziet. Skatos uz sliedēm, uz aizejošo vilcienu. Šīs lietas ir mans aizejošais laiks. Šis laiks esmu aizejošā es. Kustība. Rindas. Viss var dažādi notikt."
(izvilkums no manām Anglijas ceļojuma piezīmēm)

Mančestrā iebraucām pēcpusdienā. Līdz lasījumam bija atlikušas vien dažas stundas. Atradām viesnīcu un pēc tam satikāmies jau pasākuma vietā (The International Anthony Burgess Foundation), kurā es uzstājos jau otro reizi. Pirmā bija pagājušā gada pavasarī. Te daži kadri no pilsētas, ejot uz notikuma vietu.

Pasākuma vietā satiku ne tikai savu trešo dzejas partneri (Martin Kratz), ar kuru tūdaļ izmēģinājām savu koplasījumu, bet arī dažus jau pazīstamus dzejniekus, ar kuriem biju uzstājusies pagājušajā gadā! Prieks!

Mana noslēdzošā uzstāšanās (ar jau pieminēto Martin Kratz) bija veltīta kaimiņu tēmai. Martins bija izlasījis manu dz. krājumu "Having Never Met" un viņu bija aizkustinājis un iekustinājis dzejolis par kaimiņiem tik ļoti, ka viņš ierosināja turpināt tēmu, izveidojot dzejoļu sēriju par kaimiņiem 4 valodās (angļu, vācu, latviešu, poļu). Te mūsu uzstāšanās:

Pārējās uzstāšanās pieejamas šeit: https://www.europeanpoetryfestival.com/manchester

Nākamajā rītā ļoti agri devāmies uz Mančestras lidostu, lai dotos lidojumā uz Helsinkiem, kur pārsēdāmies uz Rīgu. Lidmašīnās nogulēju visas savas kafijas un visas iespējas kaut ko palasīt vai parakstīt. Mani pārņēma bezsapņu miega mākonis, kā tas nereti gadās lidmašīnu sabiezinātajā gaisā.

Noslēgumā saite uz laikraksta "Diena" ziņu par mūsu braucienu: https://www.diena.lv/raksts/kd/literatura/latviesu-dzejnieki-piedalas-eiropas-dzejas-festivala-apvienotaja-karaliste-un-irija-14217655

Un, protams, milzu pateicība(s): Latvian Literature, tulkotājam Džeidam Vilam, maniem līdzbraucējiem Ingai, Artim, Krišjānim, maniem dzejas partneriem Mišam, Helēnai, Martinam, festivāla organizatoram Stīvenam, Renātei par klātesamību Londonas pasākumā, izdevējam Lawrence par "Having Never Met" izdošanu un nešanu tautās, kā arī mīļajiem un tuvajiem, un foršajiem draugiem un atbalstītājiem Latvijā. Bučas!