Pirms nāk otrais karstuma vilnis, dalos fotogrāfijās no pirmā, kas skāra mūs pirms dažām nedēļām. Bildes tapa 19. maijā uz Austrumu mola, vērojot cilvēkus, karstā pēcpusdienā veldzējamies vējā, jūras tuvumā un vienam otra klātsajūtā.
Viņi makšķerēja zivis vai skatienus, fotografēja vai pozēja, pastaigājās vai traucās ar velosipēdu, rādīja uz to, ko ieraudzījuši, vai skatījās uz to, ko grib pavēstīt otrs.
Meiteņu matos apmetās vējš. Vīrieši no saules slēpās naģenēs.
Viņi skatījās tālumā vai
tuvumā.
Sevī.
Viņi skatījās tālumā vai
tuvumā.
Sevī.
Vērot – tas ir ļoti skaists process, jo citu vērošana daudz pastāsta par mums pašiem. Kam mēs pievēršam uzmanību? Kas (no visa garāmejošā un garāmskrejošā) ieķeras mūsu skatienā? Un kāpēc tieši tas?
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru