Kā rodas interese/s?

Ievads 

Jau krietnu laiku manā prātā grozās interesēšanās. Kā tēma. Mani interesē cilvēki, dzeja, valoda, kino, fotogrāfija. Ko nozīmē interesē? Vai esi par to aizdomājies/usies? Kā rodas interese par kaut ko? Kas tevi interesē un kāpēc? Kas tevi pārstāj interesēt un kāpēc?

Turpinājums

Nezinu, kurā brīdī tas bija, bet vienubrīd nonācu pie secinājuma, ka interese rodas interesējoties. Un arī uzturēt interesi var interesējoties. Kāpēc tēma vai cilvēks var kļūt neinteresants? Varbūt tāpēc, ka pārstājam vai sākam mazāk interesēties? Pametam novārtā? Interesēties nozīmē izzināt, uzzināt, iet dziļumā. 

Varbūt skan vienkārši, bet – jo vairāk par to domāju, jo dziļāk man tas šķiet.

Jo vairāk interesējos par kino, jo vairāk mani tas interesē. Jo vairāk mani tas interesē, jo vairāk par to zinu, jo – interesējos. Interesēšanās ir ieguldīšanās, kas atmaksājas. Interesēties nozīmē labprātīgi veltīt laiku un uzmanību lietām, kas šķiet laika un intereses vērtas un kas patīk, protams. Tas iet roku rokā, jo patika bieži vien aug līdz ar interesēšanās apjomu. Un otrādi.

Interesēšanās ir katru attiecību svarīga sastāvdaļa. Ja pārstājam viens par otru interesēties, diezgan ātri sākam attālināties. Iekavēto atgūt ir diezgan grūti vai reizēm pat neiespējami. Kādi cilvēki mums patīk? Tādi, kas par mums interesējas, uzdod jautājumus, iedziļinās, atceras, izrāda iniciatīvu. Jāņem vērā, kas tas darbojas abos virzienos. 

"Jūs iegūsiet vairāk draugu, ja divus mēnešus būsiet patiešām ieinteresēts citos cilvēkos, nekā tad, ja divus mēnešus mēģināsiet ieinteresēt citus cilvēkus par sevi." (D. Kārnegijs)

Saknes

Reizēm domāju par to, kur rodamas saknes manai interesei par literatūru. Rakstīt, jāteic, sāku, vēl pirms mani sāka interesēt lasīšana. Mājās neviens nelasīja, bet skola, precīzāk – pamatskolas latviešu valodas un literatūras skolotāja spēja raisīt interesi par literatūras un dzejas lasīšanu ārpus klases sienām. Kā viņai tas izdevās? Viņu interesēja priekšmets, ko viņa pasniedza. Kad redzam cilvēkā patiesu interesi un cieņu pret to, ko viņš dara, tas raisa gan apbrīnu, gan interesi. Gribas zināt, kas tad viņu tajā pievelk? 

Sāku interesēties. Gāju uz bibliotēku, ņēmu grāmatas, un – jo vairāk lasīju, jo vairāk ieinteresējos. Atradu autorus, kas patīk. Atradu stilus, kas patīk. Atradu dzejniekus, kas patīk. Sāku just, cik daudz no lasīšanas iegūstu (valodas izjūta, vārdu krājums, zināšanas). Tiku aicināta uz skolas un novada olimpiādēm.

Secinu, ka saknes interesei mēdz būt rodamas citos cilvēkos, kas mūs aizrauj, ieinteresē, bet intereses noturīgums un svarīgums būs atkarīgs no mums pašiem. Cik ieguldīsim, tik tālu arī aiziesim. Gan dziļumā, gan sasniegumos.

Kā ar hokeju?

Vai cilvēku var ieinteresēt jebkas? Es teiktu, ka jā vai gandrīz. Vienā dzīves periodā mani interesēja hokejs, piemēram. Kāpēc interesēja? Jo ar to bija aizrāvušies draugi, sāku ar viņiem skatīties un aizrāvos pati. Kamēr skatījos un sekoju līdzi (spēlēm, rezultātiem utt.) – mani interesēja. Kopš pārstāju, vairs neinteresē. Vai tā ir ar visu?

Es nezinu. Es teiktu – gandrīz. 

Vai tevi var interesēt seriāls, kuru tu neskaties? Diez vai. Var būt intereses aizmetnis (kāds ieteica, ieinteresēja), taču tava patiesā interese radīsies tad, kad sāksi skatīties / ļausies interesei, ieguldīsies.

Seriāls tikai kā piemērs. Pati seriālus neskatos. Zinu, ka patiktu, ja skatītos, taču savu laiku un uzmanību taupu filmām un grāmatām. Arī valodai, fotogrāfijai.

Nobeigums

Lai kā būtu, interesēšanās ir atslēga uz dziļāku un interesantāku dzīvi. 

Interesējos arī par cilvēkiem, tāpēc šī gada sākumā aizsāku sarunu ciklu ar personībām, kas mani interesē. Interesējoties par viņiem, mani viņi ir ieinteresējuši tikai un vienīgi vairāk. Tas apliecina manu tēzi: "interese ir, ja interesējies". Kādi cilvēki mani interesē? Pārsvarā tādi, kurus kaut kas ļoti interesē. Viņos tad var klausīties ļoti ilgi.

Cilvēki bieži saka, ka viņus neinteresē politika. Bet varbūt viņiem vienkārši ir slinkums interesēties? Jo interesēšanās ir ieguldīšanās.

Nesaku, ka mums jāinteresējas par visu, drīzāk to, ka neinteresants mums pārsvarā šķiet tas, par ko neinteresējamies. Protams, kā jau minēju iepriekš, svarīga ir patika un droši vien – kvalitāte (lai arī ko tas katram nozīmētu). Man ir svarīgi augt, tāpēc interesējos par labām grāmatām un kvalitatīvām mākslas izpausmēm.

Secinājums ir viens: no mums pašiem ir atkarīgs ļoti daudz. Tāpat arī no cilvēkiem, kuri mūs iedvesmo, un no laika, ko ieguldām savās interesēs.

Kas interesē tevi?