Soc. tīkli: ko tie dod un ko tie ņem

Ievads

Jau sen biju iecerējusi rakstiņu par soc. tīkliem, to nozīmi, jēgu vai bezjēgu, laika rīšanu un atkarības veidošanu. Kas ir soc. tīkls? Kāpēc to lietojam? Cik daudz no iztērētā laika atgūstam? – tādā ziņā, ka saņemam jēgu, atdevi? Kāpēc jēdzīgais saturs bieži pazūd bez uzmanības? utt. Šie ir jautājumi, kas mani nodarbina – ja ne katru dienu, tad itin bieži. Arī mans ikdienas darbs ir (daļēji) saistīts ar satura veidošanu soc. tīklos, tāpēc gadu gaitā esmu nonākusi pie visdažādākajiem secinājumiem par to, kas "strādā", kas ne un kāpēc. 

Turpinājums nr. 1. Personiskais

Viens no stimuliem šim rakstam bija dalība Baltijas literārajā forumā, kur apspriedām rakstnieku "popularitāti", kā arī bija viena ļoti saistoša prezentācija par tēmu "Rakstnieki soc. tīklos", ko veidoja Jurita Krūma. Viņa bija atlasījusi foršos piemērus no rakstnieku darbības tīklos, piemēram, Akselu Hiršu un viņa pārdomu ierakstus, Aivaru Eipuru un viņa dzejoļus ar garajiem nosaukumiem, Oskaru Orlovu (Raibiis) un viņa ironiskos jokus, Rvīnu Vardi ar ierakstiem un fotogrāfijām, Daci Meieri ar citātiem no topošajām (tulkotajām) grāmatām utt. Kā teica Jurita, – ir svarīgi veidot kvalitatīvu un personisku kontaktu ar saviem lasītājiem starpgrāmatu periodā, radīt lasītājos intrigu, interesi un tonusu, lai nepazustu no aprites.

Turpinājums nr. 2. Kas ir personiskais?

1) Manuprāt, personiskais nozīmē nevis nošērot kaut kādu linku, bet (kaut vai īsi, bet) pastāstīt, kādēļ to šēro vai kas tajā labs, svarīgs, kāpēc būtu vērts tam pievērst uzmanību. Esmu novērojusi, ka šērotie raksti ar (kaut vai) īsu komentāru "aiziet" labāk nekā vienkārši saite bez komentāra, viedokļa, piebildes.

2) Personisks, manuprāt, nozīmē arī veidot savu saturu – kaut ko, kas nekur citur nav/nebūs pieejams vai atrodams. Bilde, ko esi uzņēmis, viedoklis, dziesma (ar komentāru), ko esi atklājis, paša radīts raksts vai tamlīdzīgi. Un – kā jau minēju, – ir skaisti, ja rakstam vai šēram tiek pievienots kāds vārds, kas dod kontekstu  (kāpēc) vai viedokli. Vismazāk laiku jeb tīkšķu var savākt, šērojot dziesmas, manuprāt, bet arī tām, dodot kontekstu, ir lielāka iespēja nokļūt pie (dzirdīgām) ausīm.

3) Personiski, manuprāt, ir atstāt komentāru vai aizrakstīt ziņu par kaut ko foršu, ko cilvēks ir nopublicējis vai atklājis. Šis viss, ko rakstu, protams, ir personisks soc. tīklu kontekstā. Kopumā nekas, nevar būt personiskāks par dzīvu sarunu, skatienu vai ar roku rakstītu kartīti/vēstuli, tomēr arī soc. tīklos ir personiskāki un bezpersoniskāki ieraksti, kontakti, apsveikumi utt.

Soc. tīklos pavadītais laiks: kā to neizlaist no rokām

Vai soc. tīkli ir atkarība? Noteikti. Ir daudz pētījumu par to, cik ļoti mēs esam atkarīgi no soc. tīklu impulsiem, jaunas informācijas, laikiem utt. Vai mani šī atkarība uztrauc? Jā un nē. Kamēr dzīvais kontakts ar cilvēkiem man ir/būs svarīgāks par kontaktu soc. tīklos, tikmēr drīzāk neuztrauc. Taču reizēm aizdomājos par laika daudzumu, kas tajos "aiziet". Harvardas portāls ziņo, ka "viedtālruņa lietotājs pārbauda savu telefonu 150 reizes dienā". LŪK, pats raksts: https://hbr.org/2019/07/4-ways-to-help-your-team-avoid-digital-distractions , kur tas tiek sacīts. Ko mēs tur meklējam 150 reizes dienā? Droši vien kairinājumu, emociju, aizmiršanos no darba, ikdienas utt..

Kā es ar to "cīnos"?

1) Pirmkārt, telefonā esmu atslēgusi visus notifications. Ziņas ieraugu tikai tad, kad ieeju soc. tīklā.

2) Ņemu pārtraukumus no interneta. Pa dienu ir grūtāk, jo internetā (ne tikai, bet lielā mērā) noris mans darbs, taču vakarā ņemu vismaz 2 h bez interneta. Tās ir manas klusās stundas, kurās lasu, rakstu, meditēju utt. 

3) Cenšos nelietot soc. tīklus, kad esmu pasākumos, sabiedriskajā transportā, ciemos, ar cilvēkiem utt.

Ieguvumi un zaudējumi, lietojot soc. tīklus

Protams, ir abi. Lielākais zaudējums, manuprāt, ir laiks, taču, lietojot soc. tīklus kvalitatīvi, es neteiktu, ka mēs laiku (tikai) izmetam miskastē. 

Ko es iegūstu? Esmu ieguvusi gan domubiedrus, gan svarīgu informāciju par kultūras pasākumiem, kvalitatīvu saturu (rakstus, komentārus, fotogrāfijas utt.), iespēju sekot sev interesējošām personībām un draugiem, sazināties ar viņiem utt.

Ko vēl var dot soc. tīklu lietošana? Esmu arī bijusi uzaicināta, piemēram, uz dzejas festivālu, jo kuratoram bija paticis mans soc. tīklu saturs. Protams, uzaicinājums ir jāattaisno, bet tas var būt labs starts. Soc. tīkli dara daudz, ja darām tos kvalitatīvi un apzinīgi/apzināti.

Soc. tīklos var izziņot pasākumus, kā es to daru ar grāmatu klubu, dzejas vakariem utt., pulcējot cilvēkus kopā dzīvajā, internetu ņemot tikai kā platformu, kur domubiedrus par to informēt/atrast.

Tāpat soc. tīklos var viegli pārprast. Tas ir viens no zaudējumiem. Dzīvajā kontaktā tas notiek mazāk. Tāpēc pārāk bieži cenšos soc. tīklu diskusijās nepīties.

Daži secinājumi

Soc. tīkli gan dod, gan ņem. Katram droši vien kaut ko savu. Viss atkarīgs no mums pašiem un no tā, kā soc. tīklus lietojam. Es soc. tīklos publicēju savu radošo biogrāfiju un ikdienu (darbus, pasākumus), fotogrāfijas, reizēm – pārdomas par ikdienu vai redzētām filmām, lasītām grāmatām, dalos ar, manuprāt, vērtīgiem viedokļiem, rakstiem, pasākumiem, intervijām, fotogrāfijām utt.

Kas man šķiet svarīgi, – soc. tīkli ir arī iespēja atbalstīt citam citu, lai gan, protams, tas nav viegli, jo katram vissvarīgāk ir pastāstīt par sevi pašu, bet, nu, vismaz manā riņķī cilvēki nemaz tik egoistiski nav, par ko prieks. 

Tāpat kā dzīvē, protams, arī soc. tīklos ir svarīgi būt saskaņā ar savu būtību. Lai arī daudz piepušķojam un rādām tikai "labāko no sevis", tāpat jau tas, ko un kā cilvēks raksta soc. tīklos, par viņu pasaka gana daudz. Un man patīk arī, ja reizēm kāds padalās ar skumjām vai nogurumu.

Paldies par uzmanību! Un uz tikšanos dzīvē! ;)

Nobeigumā viens svaigs un mīļš ekrānšāviņš no vakardienas: