Decembris bija ļoti skaists mēnesis. Mans līdz mielēm. Grūti to raksturot kā citādi. Man iznāca
grāmata, man blakus bija (un ir) silti, silti cilvēki – mani mīļie un tuvie, mani draugi, domubiedri, ģimene, kolēģi, lasītāji, kultūras iedvesmotāji. Decembrī es piedzimu un svinēju arī vārda dienu, kā arī konkursā "Mantots ir vērtīgs" ar savu džemperbildi un dzejoli tiku pie brīnišķīga apģērba no latviešu zīmoliem Velga Code un Zīle.
Dzimšanas dienu apzināti izvēlējos svinēt, atverot savu grāmatu un vienuviet pulcējot gan lasītājus, gan tuvos cilvēkus, bet vārda dienā un Ziemassvētkos biju Krāslavā – savā dzimtajā pusē.
Ziemassvētki tuvojās ar miglu, ar dūmaku un ar siltumu, ko biju sasmēlusies gan grāmatas prezentācijā, gan pirmajās atsauksmēs par grāmatu, gan arī pirmajās intervijās: viena no tām klausāma ŠEIT un otra ŠEIT.
Pirmās atsauksmes par krājumu "Siena, ko nosiltināt" lasāmas ŠEIT (Ineses atsauksme) un ŠEIT (Anitas atsauksme) – turklāt abas ir ne tikai dziļi aizkustinošas, bet arī bagātinātas ar fantastiski skaistām fotogrāfijām. Paldies! Turpinu saņemt arī goodreads lietotāju atsauksmes ŠEIT, un pilnīgi godīgi – elpa aizraujas par lasītāju dziļumu, dāsnumu un siltumu. Grūti atrast citu vārdu kā vien (tikpat dziļu, dāsnu un siltu) paldies!
Tālāk dalos ar 8 kolāžām no decembra un janvāra sākuma notikumiem:
 |
| Kadri no grāmatas "Siena, ko nosiltināt" prezentācijas. Foto: Inese Purviete un Jānis Straume. Liels paldies visiem, kuri bija klāt un/vai apsveica ar grāmatas iznākšanu tīklos. |
 |
| Satikšanās ar draugiem. Ar Renāti un Rimmu bijām uz filmu "Valkātājs" un ar Kristu Annu, Kasparu un Agnesi uz Prozas lasījumu noslēguma pasākumu Andalūzijas sunī. |
 |
| Kā dāvanu Ziemassvētkos māsa no manis vēlējās fotosesiju. Pa labi divi kadri no tās (fotografējāmies Krāslavā; meža ielokā – pie Priedaines skatu torņa), kā arī fragments no māsas meitiņas Laines dienasgrāmatas. Pa kreisi: migla Krāslavā, ko vienunakt gājām baudīt at mammu, kā arī astainie draugi un viņu siltums. |
 |
| Ciemošanās Krāslavā pagāja bagātīgi. Gan pati biju ciemos, gan ciemiņus uzņēmu. Rotājām ar mammu divas egles (vienu laukos, vienu pilsētā), iepazinos ar krusttēva bērnības rotaļlietu – kosmonautu, pamatīgi izsmējos divās viesībās, kur spēlējām mēmo šovu un daudz biju ceļā. |
 |
| Vārda dienā mamma uzcepa ļoti garšīgu šokolādes kūku. Tāpat cepām picu un cienāju viesus ar Krāslavas suši. Ik vakaru ar mammu vai viena vedu pastaigā suni, lasīju grāmatas vai skatījos filmas ("Marriage story" un "Roma"). |
 |
| Atgriešanās Rīgā bija skaista un mierpilna. Tā bija bauda atkal-piesēst pie sava rakstāmgalda, saņemt pastkastē vēstules un avīzes, pielikt pie sienas jauno kalendāru un iesākt jauno plānotāju. |
 |
| Jauno gadu sagaidīju draugu un domubiedru vidū (kafejnīcā Spiikiizi). Tā man jau kļuvusi par tradīciju. Piepildīju savu sapni par izdejošanos, uzrakstīju sev vēstuli, baudīju cilvēkprieku. Pirmā filma, ko noskatījos 2020. gadā, ir "Poetry" (2010). Jaungada pirmajās dienās turpināju lasīt Remarka "Laiks dzīvot un laiks mirt", Pūcīša "Dienasgrāmatas" un P. Highsmith "The Price of Salt". 3. janvārī sapulcināju interesentus uz pirmo 2020. gada koprakstīšanu. Iedvesma dzirkstīja. Pēc koprakstīšanas biju mākslas muzejā apskatīt gan pastāvīgo ekspozīciju, gan Aijas Zarijas izstādi. |
 |
| Jaunajā gadā turpinājām ar māsu mūsu tradīciju – apskatīt jauno mākslinieku darbus Jaunmarkā, ko agrāk dēvēja par Jarmarku. Bija daudz skaistu un daudz traku ideju. Viena otrai uzdāvinājām pa skaistai sērkociņu kastītei. Pēc tam devāmies kopīgās pusdienās. Ēst un smieties. Kopā ar viņas vīru un meitiņām. |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru