Zinu, ka par nāvi daudziem nepatīk ne runāt, ne dzirdēt, bet man tas šķiet ļoti svarīgi, jo nāve ir vienīgais garantētais no tā, kas ar mums notiks. Nastja šodien svinētu savu 34. dzimšanas dienu. Pazinu viņu 12 gadus, un mūsu spilgtākais piedzīvojums bija studijas Zviedrijā, kur komunicējām ar ļaudīm no visas pasaules, rakstījām universitātes avīzei par apmaiņas studentu dzīvi un testējām manu pirmo kameru. Ar to arī uzņemts šis dubultportrets CD atspulgā (2007. g.). Katrs cilvēks ir kaut kādā ziņā mūžīgs, jo ir ietekmējis to, kādi esam. Es noteikti esmu nesavtīgāka, dzīves gaišāka un sirsnīgāka, pateicoties viņai.
 |
| Nastja un es. 2007. g. Zviedrijā |
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru