17 jūnijs, 2016

par un ap lietām, ko man patīk bildēt visvairāk

Ļoti bieži un daudz blogā rakstu par dzeju, taču šoreiz visa uzmanība - fotografēšanai, kas ir mana otra aizraušanās.

Lai nerakstītu pārāk vispārīgi, izcelšu bildēšanas tēmas, kurām (apzināti vai neapzināti) pieskaros visbiežāk.

1. Cilvēks lasīšanas brīdī

Cilvēks un grāmata = tas, manuprāt, ir ārkārtīgi skaists, pat intīms brīdis, kurā no vienas puses negribas iejaukties, bet no otras - ja sanāk kaut ko tādu ieraudzīt un līdzi ir kamera, tad nespēju šādus skatus neiemūžināt. Protams, tik klusi un nemanāmi, cik vien iespējams, lai neiztraucētu skaisto saikni starp cilvēku un grāmatu.

Elizabetes iela. Rīga. 2015.

Zirņu iela. Rīga. 2013.

Parīze. 2013.


2. Ziedi

Bez ziediem nespēju iedomāties ne svētkus, ne ikdienu. Tie padara dzīvošanu skaistāku. Un palīdz sevi apzināties šeit un šajā gadalaikā.

Rudzupuķes. 2011.

Pavasaris. Lauki. 2016.

Maijs. Lauki. 2016.


3. B u r t i, vārdi, uzraksti

Pirmais, ko pamanu JEBKUR, ir rakstīts vārds, un tur neko nevaru līdzēt.

Daugavpils. 2015.

4. Kafija

Ne tikai kafija, bet arī kafijbildes ir mana vājība. Ir sajūta, ka bildē var saglabāt to možumu, enerģijas lādiņu un prieku, ko sniedz pati kafijas baudīšana.

Kafija un 21. gs. Vīne. 2015.

Rīts Barselonā. 2015.

Kafija ziemā uz balkona. Rīga. 2016.

Kafija un grāmata Rocket Bean Roastery. Rīga. 2015.


5. Skat!logi

Skatlogi ir atsevišķi pilsētas stāstiņi, kurus gribas izdomāt pašam, nemaz neejot veikalā iekšā.

Rīga. 2015.

Bruņinieku iela. Rīga. 2015.

Parīze. 2013.

Vācija. 2013.

Dublina. 2016.

Parīze. 2014.

6. M i r k ļ i

Mirklis, protams, var būt jebkas. Galvenais nosacījums - lai tas ir neuzspēlēts, īsts. Jo pēc mirkļa viss būs atkal citādi.

Baltezers. 2016.

Jūrmala. 2016.

Oktobris. Lauki. 2015.

Izsalkušas rokas. Lauki. 2016.


7. Suņi un kaķi

Visu izsaka šis viens citāts: A dog is prose, a cat is a poem. (Jean Burden)


Madonas Pipars. 2015.

Mans sargs. 2013.

Pie Luksemburgas dārziem. Parīze. 2014.

Miera iela. Rīga. 2015.


Barselona. 2015.

Krāslava. 2013.

8. Mākslas darbi izstādēs

Uz izstādēm eju diezgan bieži. Man patīk tas klusuma dialogs, kas veidojas starp mani un mākslinieku/fotogrāfu darbiem, lūkojoties tajos un nemaz nemanot, kā tie mani mazliet izmaina.


Ievas Ekmanes izstāde Ziemeļblāzmā. 2015.

Barselona. 2015.

Izstāde Modernās mākslas muzejā Pompidou Parīzē. 2013.

Vikas Ekstas izstāde "Dievs. Daba. Darbs." Ziemeļblāzmā. 2015.


9. Krāslava

Dzimtā pilsēta, kuru nenogurstu iemūžināt.

Krāslava. Paslēpes. 2015.

10. Vecas pastkastes

Pastkastes ir mana kaislība jau kopš seniem laikiem, kad man bija daudz vēstuļdraugu un vēstules saņēmu ļoti bieži. Gājiens līdz pastkastei man joprojām asociējas ar svētku sajūtu.

Un, kaut gan tagad rakstu/saņemu vēstules daudz retāk, man ir milzīgs prieks, ka tas joprojām ir iespējams un NOTIEK!


Pastkastes spogulī. Rīga. 2015.

Jūrmala. 2016.

Izvalta. 2015

Burtnieki. 2015.

11. Dabas veltes

Viss, kas izaug lauku mājās, ir tik skaists un garšīgs, ka gribas to ne tikai apēst, bet arī nobildēt.

Vasara. Lauki. 2015.

Burtnieki. 2015.

12. Sērkociņi

Sērkociņi ir atsevišķs stāsts, kas lasāms ŠEIT.

Izaugsme. 2016.

13. Lietus

Ļoti patīk fiksēt pilsētu lietū. Īpaši caur logu, kas noklāts ar lietuslāsēm.

Novembris. Rīga. 2015.

Nav komentāru: