Par godu Oskariem uzmeklēju soc. tīklos savas (ieprriekš-publicētās) atsauksmes/iespaidus par savām Oskariem nominētajām favorītfilmām. Liels prieks par Parazīta un VākīnDžokera panākumiem.
Parazīts
"Burning", "Microhabitat", "The Handmaiden", "Poetry" ir filmas, kas veido manu Dienvidkorejas kino pieredzi. Gan jau redzēta vēl kāda, bet šīs prātā visspilgtāk. Nu tām piepulcējies "Parazīts", kas pārsteidza vispirms ar to, ka no seansa izgāju ar histērisku smieklu lēkmi, kas joprojām mani tur apdullinātā noskaņojumā. Ja sevi satiktu nejauši uz ielas, domātu, ka esmu jukusi. Tāda ir šī filma. Tā pārsteidz, nošokē + ļoti ievelk. Burtiski rada spriedzi un sajūtu, ka pašam jāslēpjas zem tā viesistabas galda, aizmirstot elpot. Vai nauda tiešām ir kā gludeklis, kas visu izlīdzina? Cik tālu var tikt ar viltu? Un cik svarīgi ir, lai būtu plāns? It kā jau "neizgāžas tikai tie plāni, kuru nav", bet es ieteiktu "Parazītu" ieplānot. Varbūt izdodas?
P.S. Filmu skatījos 29. janvārī (2020).
Laulību stāsts
“Bail uz tevi skatīties tik nopietnu,” mamma saka, skatoties, kā skatos “Marriage Story”.
“Tāda filma,” saku viņai, uz mirkli to iepauzējot.
“Kad lasīsi grāmatas?”
“Es paņēmu Netflix free trial,” atbildu, mēģinot izlīdzināt savu saraukto pieri, bet diez ko neizdodas.
Viena no frāzēm, ar kuru sākas Čārlija izmisums, ir “Am I paying for this joke?” Iet trakāk un trakāk. Kā dzīvē, kad, sasniedzam lifta zemāko stāvu. Un tad atliek tikai poga uz augšu, kuru tā uzreiz nav iespējams nospiest. Nav spēka. Un - ko tur augšā darīt, ja vēl jūties kā lejā? Līdz mielēm patiess stāsts par šķiršanos, kur, tāpat kā karā, uzvarētāju nav.
P.S. Filmu skatījos Ziemassvētku brīvdienās – 22. decembrī (2019).
Džokers
Džokers, Džokers. Sitās ar galvu pret sienām, logiem, dzīvi, līdz aizsitās līdz domai, ka no ķieģeļiem, ko met pret viņu, var uzcelt pašam savu vienaldzīguma sienu, kas pasargās no vilšanās sevī un sabiedrībā. Tai brīdī trauslā, cerīgā, jautājumpilnā cilvēka rokas pārvēršas par dūrēm un sit visiem, kas dara pāri. Sapņi traģiski nobeidzas brīdī, kad jāizlemj starp paša nāvi un ļaunumu. Zinot, ka paša nāvi neviens neapraudās, bet ļaunums ļaus tikt pamanītam, top izdarīta izvēle. Vai upura vienīgais ceļš ir kļūt par pāridarītāju? Šis ir būtisks jautājums (tāpat kā daudzi citi), ko uzdod filma, ...pēc kuras gribas iemācīties Džokera deju kustības un uzdejot. Šī būs mana mīļākā Vākīna F. loma līdzās HER un Walk the Line. P.S. Tik daudz par sienu, jo par sienu būs mana grāmata, esmu uzkārusies.
P.S. Filmu skatījos Pasaules Garīgās veselības dienā, 10. oktobrī (2019).
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru