You Get Used to Everything, a poem by Inga Pizāne and Charles Putschkin

Novembra pirmā daļa iesākās radošos audio-video meklējumos kopā ar dzejnieku, kurš šobrīd dēvē sevi par Charles Putschkin (C. P.). Kāpēc saku šobrīd? Jo viņš maina vārdus un identitātes no projekta uz projektu. Nav ne jausmas, kāds ir viņa īstais vārds, un radošajam procesam tas nav arī īpaši būtiski. Galvenais ir radošā saskaņa un abpusēja interese (mij)(ie) darboties un tiekties pēc kopsaucēja, un šajā brīdī esam to atraduši audio-video formāta dzejolī "You Get Used To Everything". Latviskajā versijā "Pie visa pierod". Dzejoli uzrakstīju vasarā, iedvesmojoties no Jāņa Elsberga atdzejotās Bukovska izlases iznākšanas.

Pēcāk Džeids Vils (Jayde Will) to pārcēla latviski, un ierosināju C. P. ar to parotaļāties. Viņš dzejolim pievienoja savas rindas, izlabojot vai papildinot tās vietas dzejolī, kas neatbilst stāstījumam par viņu. Rezultātā sanāk tāda kā mūsu audio saruna (katrs ierunājām savas rindas). Pēc tam, kad audio daļas bija ierakstītas, meklējām materiālus videoklipam. Un te tas skatāms:

Šī nav mūsu pirmā sadarbība, tomēr sastāvs mazliet ir mainījies, jo mūsu iepriekšējā projektā-dzejolī 'Two Metres" viņš bija apvienībā Paul Renata Kessell kopā ar vēl vienu dzejnieku.

Lūk, arī teksts, ko iekopēju no Čārlza bloga. Arī viņš ir pastāstījis saviem lasītājiem par mūsu sadarbību. TE VAR IZLASĪT.

YOU GET USED TO EVERYTHING

You get used to everything. (Even all the screaming in between?)

To contemporary dance and poetry. (All those new selves?)

To Bukowski, who drinks and fucks in every third poem

and sends everyone to hell (to seeing yourself in all those ugly old photographs!).

I am reading a book of his selected poems in my (father’s) countryside home.

On a bench between the well, woodshed, and greenhouse 

and lavender, which won’t be here anymore tomorrow (I’ll have

sewn it into a corner of his pillow.)

With coffee in my childhood mug, which has lions on it –

they don’t realize I’ve grown up (that father is now much younger than I.)

“Maybe for a change you want to go hunt for mushrooms?”

I hear my mom’s (sister’s) voice and exchange Charles for chanterelles (brotherly chivalry). 

I pick enough for a sauce (that I’ll only watch them eat). 

What would you take: the sauce or a poem? (Sister tells father he loves both.)

In the evening – the room is full of mosquitos (and ghostly, whistling whispers). You get used to everything (Can I teach him how?) 

I pretend not to hear them as I fall asleep,

thinking about unanswered letters (and football matches from the summer of 1994).

What awakens in you, when you fall asleep?

And what falls asleep in you when you awaken?

(Who will still be there in the morning?) 

I wake up and ask my mom (sisters) to sew

a face mask for me with the words “Silence Before Poetry.”

They sew it, and I watch, “as my lost childhood (father)

dives into the frozen sea like a dolphin.”

You get used to everything. If you (remember to) wake up.

Un te oriģināls latviski:

***

Pie visa pierod.

Pie laikmetīgās dejas un dzejas.

Pie Bukovska, kurš dzer un pišas katrā trešajā dzejolī

un sūta dirst šo pasauli.

Lasu "Kodienu" savos Latgales laukos.

Uz sedziņas starp aku, šķūni, siltumnīcu

un lavandām, kuru rīt te vairs nebūs.

Ar kafiju bērnības krūzē, uz kuras attēlotie lauvēni

nenojauš, ka esmu jau pieaugusi.

"Varbūt pārmaiņas pēc gribi sēnes palasīt," dzirdu mammas balsi 

un nomainu Čārlzu pret gailenēm. Vienai mērcei sanāk

salasīt. Ko tu ņemtu: mērci vai dzejoli?

Vakarā – pilna istaba odu. Pie visa pierod.

Izliekos, ka tos nedzirdu, kamēr aizmiegu,

domājot par neatbildētām vēstulēm.

Kas tevī pamostas, kad tu aizmiedz? Un otrādi?

Pamostos un palūdzu mammai, lai izšuj

uz manas sejas maskas vārdus "Klusums pirms dzejas".

Viņa šuj, un es skatos, "kamēr zudusī bērnība

lec kā delfīns aizsalušā jūrā." Pie visa pierod. Ja pamostas.

P.S. Par mūsu iepriekšējo sadarbību var izlasīt ŠEIT.