2020. gada 1. jūlijs

Pašportreti. Sajūtas, domas, iedvesmas.

Pašportrets televizorā. Karosta. 2020.

(Gandrīz) ikviens fotogrāfs uzņem pašportretus. Tas nav ne brīnums, ne pārsteigums, jo pārsvarā fotogrāfi fotografē citus cilvēkus, un kurš tad bildēs viņus? Ja vien viņu domubiedru un draugu lokā nav fotogrāfu, tad viņi tiek pie portretiem, bildējot sevi paši. Man patīk gan/gan. Gan pašai paeksperimentēt ar sevis mūžināšanu, gan arī ļauties, ka mani fotografē. 

Vienīgais žanrs, kas man ne pārāk patīk, ir selfiji. Tos lietoju retos gadījumos, bet gadās. Visādi citādi pašportreti man ļoti iet pie sirds. Mēģinu lietot "taimera" režīmu vai arī uzņemu pašportretu/s ar fotoaparātu rokā kādā atspulgā. Pēdējā laikā esmu iecienījusi pašportretu veidošanu televizoros: viesnīcās, dzīvokļos utt. Kad vien ieraugu televizoru (un vēl foršāk, ja vecu), tā ņemu fotografēties "ekrānā". 

Patīk pašportretiem izmantot kādu priekšmetu vai puķi – kā te, zemāk, redzamajā versijā ar magoni. 


Vēl arī mēdzu veidot savu ēnu pašportretus. Zemāk redzams dubultēnas pašportrets. Bet lielākoties tie top spoguļos, atspulgveidā u.tml.

Ēnas pašportrets logā. Krāslava. 2020.
Pašportrets Vecrīgā. 2020.

Viena no manām pašportretu iedvesmām ir fotogrāfe Vivian Maier (1926-2009). Viņas fotogrāfijas tika atklātas tikai pēc viņas nāves. Dzīves laikā viņa tās nevienam nerādīja! Bet tās ir fantastiskas!  Viņa daudz izmantojusi spoguļus un ēnas, bet visvairāk man patīk viņas pašportreti "pūlī", kas rada savādu vientulības sajūtu (sabiedrībā, bet viens). Lūk, daži piemēri:




Turpinot par manis pašas pašportretiem, reizēm tie nes kādu vēsti vai sveicienu kādam cilvēkam, piemēram, zemāk redzams ēnas pašportrets kā sveiciens Kristai, ka esmu saņēmusi viņas vēstuli, kurā uzzīmēts banāns. Tāpēc iegāju veikalā pēc banāniem un nolēmu savā ēnas pašportretā iekļaut banānus. Otrs pašportrets ir ar manu portretu, ko zīmēja Līga Kitchen, manas dzejas grāmatas "Siena, ko nosiltināt" māksliniece. Uzņēmu pašportretu kā liecību (sveicienu) viņai, ka portrets ir saņemts.


Itin bieži pašportretus uzņemu ceļojumos (komandējumos), kuros esmu "aizsūtīta viena". Pašportretu motīvi, noskaņojumi vai mērķi mēdz būt ļoti dažādi. Tāpat arī eksperimentēju ar krāsām. Patīk uzņemt arī melnbaltos.

Pašportrets Slovākijā. 2019.
Pašportrets virtuvē. 2020.

Reizēm ir gadījies uzņemt dubulto pašportretu vai dubulto ēnu pašportretu (skat. zemāk), kad gribas kopbildi. Vai arī kā otrā bildē – dubultspoguļattēla pašportretu.


Pirms nobeiguma gribu padalīties ar vienu svaigu jaunatklājumu. Brīvdienās sev atklāju ķīniešu fotogrāfi Ziqian Liu, kura publicē savus pašportretus savā Instagram kontā. Izcili! Lūk, daži piemēri:



Un nobeigumā – viens no maniem mīļākajiem pašportretiem, ko uzņēmu pirms gada Splendid reklāmekrānā, kam bija uznākuši "melnie" un kas rādīja visādus errorus. Gaidīju pie Splendid draudzeni Elīnu. Un, kamēr gaidīju, nolēmu paeksperimentēt. Man tā tas parasti arī notiek – neplānoti, negaidīti, spontāni, ķerot situāciju/mirkli/nejaušību vai kādas vietas specifiku. Bet – kā redzams Ziqian Liu piemērā – tas var būt arī rūpīgi saplānots darbs, vide, priekšmeti utt.

Pašportrets pie kinoteātra Splendid Palace. 2019. g. jūnijs.

Un pašā, pašā nobeigumā – pats svaigākais pašportrets. Uzņemts 2. jūlijā, 2020. g. Tērbatas ielā.

1 komentārs:

Sandra teica...

Jums ļoti piestāv īsi mati !