Anita studē jautājumus filozofijas eksāmenam.
Kāds parausta kafejnīcas durvis.
– I don't care, – viņam atbild mūzika.
Artūrs raksta melnu psiholoģijas romānu.
Ir piektdienas rīts. Manā kafijā
ir pāris gramu viskija. Vēroju
garāmgājējus Spiikiizi spuldzītē.
Morāles filozofijas aizsākumi antīkajā pasaulē
ir viens no Anitas eksāmena jautājumiem. Arī viņas tējā
ir mazliet viskija.
– Āri, vai laiks ir mūsu pusē? – jautāju.
– Laiks ir tavā pusē, – viņš atbild un pēc brīža papildina:
– Laiks ir dzīvo pusē.
Vēl pēc brīža papildina:
– Ko tas viskijs dara?
– Ko? – es precizēju.
– Paver, – viņš atbild.
Ilze raksta runu rītdienas prezentācijai. Uz mana galda
ir Lengstona Hjūza "Skumjie blūzi": "Viņa uztrieca
mani kokā un koku nocirta," viņš saka. Uz grāmatas
cena: 30 kapeikas. Cik kapeiku maksā mūsu laiks?
Laukā cilvēki maskās gaida trolejbusu.
Viņi nav laupītāji. Tāds laiks.
Tāda diena mūsu pusē. Mums pievienojas
Āra kursabiedrs. – Tev labs rīts, – viņš saka, skatoties uz mazo glāzīti.
– Tev laba acs, – Āris atbild.
29.05.2020.
Saistītie raksti:
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru